Tieši tāpēc Krimuldas Stirnu bukā izvēlējos Zaķa distanci, kas šoreiz bija gaužām maz - tā starp 11 un 12 kilometriem. Atšķirībā no pirms divām nedēļām notikušā skrējiena "Apkārt Lielezera", šoreiz slavenais "sacensību noskaņojums" bija klāt jau laicīgi - uzreiz kā pamodos. Varbūt jau ātrāk. Un arī uz starta gāju ar sajūtu: "mmm, jā, tā būs viena seksīga ballīte".
Sākumā bija doma iekārtoties starta koridora sākumā, sak, "es tak elite... nu vismaz konkrētā svara kategorijā", tāpēc uz startu devos visumā laicīgi. Tiesa, diezgan ātri sapratu, ka "12 minūtes pirms", turklāt Zaķī, nav laicīgi, tas patiesībā ir gauži par vēlu. Varēju jau, protams, ar pleciņiem izlauzties līdz pašam priekšplānam, bet... "Tu tāpat visus apdzīsi" - man ausī iečukstēja mana galvenā motivatore. "Visus nē, Dima un Andris finišēs jau tad, kad es vēl tikai būšu ticis līdz starta līnijai," - atbildēju. Bet pa lielam apdzīšanas manevri man Krimuldā patiešām padevās.
Skaidrs, ka pirmais kilometrs bija visīstākais apdzīšanas festivāls. Sparīgi nācās apskriet tos, ar kuriem man bija "tempa nesaderība", tieši tāpēc mazliet pārsteidza, ka pirmais kilis bija 5:05. Principā, startā bija baigais mīceklis un arī vēlāk man nešķita, ka es skrienu baigi ātri. Otrajā kilī bija mazliet pauguriņi, kas par savām 50 sekundēm sabremzēja, bet nākamie trīs man baigo izaicinājumu neradīja - 5:07 un divreiz pa 4:51. Tad gan sākās īstā Krimuldas burvība, stāvas nogāzes un valdzinoši pauguri, kas mani soli uz pāris kilometriem atkal padarīja gausāku. Izteikti. Tam atkal sekoja divi kilīši zem piecām un saldajam ēdienam Rimants un kompānija mums bija sagādājuši Krimuldas serpentīnu. Man tas tiešām bija saldais ēdiens, jo kalnu karalī redzēju iespējas izpausties. Kā Ozols teiktu: "No sirds un no rajona. Jou!" Apmēram tā arī bija, lai gan pašam šķita, ka klunkurēju augšā ļoti lēni un samocīti, taču, ja jau visi, kas bija tuvumā, tika apdzīti (un man šķiet garām neviens netika), tad skaidrs, ka viss bija pēc plāna.
208.vieta no 1804 sprinta etapā principā ir simpātiski, lai gan noteikti varēja arī nomest kādas desmit sekundes un ielauzties arī TOP150. Varbūt. Zaķa distancē 174.vieta no 1127. Arī šeit, protams, varēja savas divas minūtes nomest uz dažādu sīkumu rēķina, bet tā jau ir teoretizēšana par tēmu "Ja poniju iemērktu krāsas bundžā, tad viņš būtu rozā" : )
Un pa lielam Krimulda man bija treniņš pirms Valmieras pusmaratona. Valmiera man kā skrējējam vienmēr būs īpaša - tur tika noskriets mans pirmais pusmaratons 2009.gadā, šeit arī 5., 10., 15. un 30. Turpinājumā Valmieras cipari vairs nav bijuši tik apaļi vai pusapaļi, bet arī 37. un 41. pusmaratons noskriets tieši Valmierā. 15. septembrī būs arī 42.-ais. Jūs jau zināt cikos mani sagaidīt finišā, mhm. Ar aukstu "Brāļa" alu. Shalom!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru