Shalom, brāļi un māsas. Paldies visiem krietnajiem cilvēkiem, kas par spīti dalībai (vai nedalībai) nozīmīgākajā sezonas startā - litrabola pasaules kausā, tomēr apsveica Līgas un Jāņus viņu vārdadienās. Mēs to novērtējam : )
Es savu vārda dienu ielīgoju ar startu leģendārajā skrējienā "Jānis un Jānītis", kas katru gadu tradicionāli 23. jūnijā notiek Cēsīs. Šis bija mans ceturtais starts šajā dzīvesprieka festivālā, tiesa, pēdējā reize bija stipri pasen – pirms manas skriešanas dižķibeles 2012.gadā. Zīmīgi, ka ar katru reizi, kad startēju, savu ciparu uzlaboju un tādas bija manas klusās cerības arī šoreiz, lai gan lielā mīkla bija trase, kas jau vismaz pēdējos trīs gadus bija cita nekā tā, kurā skrēju savulaik.
Jau starta vieta bija citur – tā saucamajā Rožu laukumā, kur mēs, skriešanas entuziasti un viedi cilvēki, nemanījām nevienu rozi. Šokējoši! Kas attiecas uz pārējo distanci, tad kaut kāda daļa bija pa jau sendienās iepazītām ielām un takām, bet daļa arī pa jaunām. Mana lielākā intriga bija – kad beidzot būs tas varenais "stirnu buka tipa kalns", kas savulaik man sagādāja milzu grūtības. Skrēju, skrēju, neredzēju, saskumu un finišēju : ) Lai gan patiesībā jau skumjām nebija vietas – lai arī dižkalns mani šoreiz nesagaidīja, tomēr bija pietiekami kalnu un leju, kas valdzināja un izaicināja, bet acīmredzot manas kājas ir tādā formā, ka tās var pievarēt jebkuru kalnu (stirnu buks šobrīd par to noteikti ierēc).
Ja salīdzinām ar buciņu, tad "Jāņa, Jānīša" trase (mans pulsometrs saka, ka tā bija 12.25km gara) bija diezgan maiga. Lai gan teikt, ka bija viegla, būtu maldīgi – tā piedāvāja savus izaicinājumus, kāpumi distancē lika piepūst vaigus un strādāt uz pilnu kapacitāti. Lai vai kā, man tomēr šķiet, ka salīdzinot ar Jāņu skrējienu, vismaz to, kas bijis laika posmā no 2009. līdz 2012., jaunāko laiku variants tomēr ir vieglāks. Vai arī man ir mežonīgi uzkačāts skils. Pašam jau lepni gribētos domāt, ka otrais, ha! Jebkurā gadījumā, grozies kā gribi, progress turpinās:
2009. – 1:22:20
2010. – 1:07:30
2012. – 1:04:20
2017. – 58:05
Pēc finiša pāris jauniepazīti čaļi man jautāja, ko nozīmē tie "Parums Athletics" un "Projekts Etiopietis" logo uz mana krekla. Viens jautāja vai neesmu saistīts ar ebrejiem, bet otrs filozofiski sprieda, ka tā zvaigzne etiopieša emblēmā vai tik nav saistīta ar sātanismu, tipa kaut kāda tur sātana zvaigzne… : ) Bet varbūt, gudrinieki, jāsāk beidzot iepazīt Etiopijas karoga elementi, ko?! Smejos ūsās un bārdā.
Skrējiens "Jānītis, Jānītis" faktiski man bija spēku pārbaude pirms Stirnu buka, kas mani aicinās un vilinās 1. jūlijā Kornetos pie Igaunijas robežas. Ar lielu varbūtību tajā startēšu, jo pēc būtības nākamā nedēļas nogale man ir patīkamā apvienojums ar svarīgo - dienu vēlāk, turpat Vidzemē, bet, ja precīzāk, tad Jaunpiebalgas pusē, no malu malām sabrauc Pārumi, lai risinātu ģimeniski svarīgas un eksistenciālas lietas. Faktiski šalomizēts salidojums ar būtisku pievienoto vērtību.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru