Piedāvātā ziņa

trešdiena, 2018. gada 19. septembris

Projekts Etiopietis: Valmiera, 7x sotaciņš un alus


Shalom! Aizvadītās nedēļas beigās aizvadīju vienu no sezonas svarīgākajiem startiem, proti, pusmaratonu Valmierā. Kā jau pēdējo gadu pusmaratonos, ambīcijas un ekspektācijas man allažiņ bijušas  lielas. Tā bija arī šoreiz, lai gan par ekspektāciju realizāciju nudien nebija pārliecības.

Atceros, ka pērn es biju diezgan drošs, ka nomedīšu 89 minūtes (1h29) un pērnā Valmiera, kurai nebiju speciāli gatavojies, pārliecību tikai stiprināja (otrais visu laiku labākais rezultāts – 1:34:18). Savukārt šogad pirms Valmieras es nudien nebiju drošs, ka ierakstīšos 100 minūtēs un baisākajās prognozēs figurēja štruntīgāks rezults par debijas pusmaratonu (1:42:51, 2009.).

Debijas pusmaratons, starp citu, bija Valmierā 2009.gadā. Tieši tāpēc Valmiera man vienmēr bijusi īpaša. Valmierā arī pirmoreiz izskrēju zem 100 minūtēm un  divreiz labots personiskais rekords. Šarms, ko izstaro šī Vidzemes pilsēta, ir īpašs. Kopš savas apzinātās skrējēja karjeras sākuma Valmierā neesmu skrējis tikai divreiz – 2013.gadā, jo aizbraucu uz Viļņas pusmaratonu, un 2015.gadā, kad manas ambīcijas sabremzēja savainojums, kas lika ātrāk noslēgt sezonu un vēlāk palaisties speķī, kas 2016.gada vasarā noveda pie "Etiopieša" projekta. Starp citu, pirmais starts "Etiopieša" ietvaros bija tieši… mhm, Valmierā. Speķaini 6.2 kilometri, ha : )

Atgriežoties pie šīgada Valmieras pusmaratona, tad minimālais mērķis bija turpināt "100 minūšu" sēriju, proti, izskriet atkal zem 1h40. Sērija sākās etiopieša projekta ietvaros 2017.gada pavasarī Liepājā un turpinās allažiņ un joprojām. Zīmīgi, ka līdz tam garākā sērija "zem 100 minūtēm" bija… tikai 2x. Bet šī gada Valmiera bija jau septītās sacensības zem simtiņa.

Šī gada samocītā un mistiskā Rīga šo seksīgo sēriju gandrīz pārtrauca, bet par laimi iejozu finišā 11 sekundes pirms 100 minūtēm. Aizvien neesmu ticis gudrs, kā tas nākas, ka distances otrā puse bija 7 minūtes (!) lēnāka par pirmo, jo tā nekad nav bijis. Akcentējot un uzsverot to, ka tā nav bijis pat gados, kad biju reāli sūdīgs. Izņemot klaji štruntīgos pusmaratonus (Ventspils 2013., Liepāja 2013., Jelgava 2014.).

Atzīšos godīgi, ka pirms Valmieras dižākais mērķis bija sasniegt personiskā TOP3 rezultātu, kas savulaik nozīmēja ne lēnāk par 1:35:23. Minimālo mērķi pieminēju jau augstāk. Rezultātā sanāca kaut kas pa vidu. Un esmu pat klaji apmierināts. Sapni par ap 1:35 atmetu jau pirmajā aplī, nākamajos divos (mhm, kopā bija 3) galvenais uzdevums bija ierakstīties sotaciņā, un diezgan ātri es sapratu, ka tas tiks realizēts, lai gan līdz beigām paliku piesardzīgs – sak, nevar jau zināt, kādus jokus var izspēlēt organisms. Neizspēlēja.

Ja skatāmies tīri statistiski, tad pirmais no trim apļiem bija ap 31:42, bet jau otrajā temps tika būtiski pakāsts, nokrītot uz 33:16 (tātad faktiski pusotra minūte). Trīs apļu kontekstā tas teorētiski ir daudz, bet praktiski maz. Pilsētā runā, ka tempa noturēšanā  esmu labi trenēts, un Valmiera to pierādīja. Otrais un trešais aplis bija praktiski identiski (33:16 un 33:18). Paldies baloniem aiz muguras, tie mani pavilka uz priekšu, īpaši pēdējā aplī. Un arī tas, ka Māris bija relatīvi tuvu, jo neies tak viņu palaist garām finiša taisnē, ha! Un vēl – pirmie 10.55 un otrie 10.55 atšķīrās tikai par 1m25m, kas ir laba tendence, jo parasti distances pirmo un otro pusi šķir ap 3 minūtēm. Savukārt visu laiku labākajā pusmaratonā (1:31:56, Sigulda 2012.) otrā puse bija vien par 56 sekundēm lēnāka. Kas attiecas uz pašsajūtu Valmieras pusītē, ja skatās tīri pēc šī gada pusmaratoniem, tā bija labākā kāda šogad bijusi. Un tā ir vēl viena laba ziņa. Pirms Siguldas. 







 Kas līdz Siguldai? Daudz treniņu, Stirnu buka Grand Finale 29.septembrī Līgatnē un Iecavas rudens 6.oktobrī. Un tad… 13.oktobrī diži labs skrējiens Siguldā. Skaitļus neminēsim, tie ir manā galvā : )

P.S. Valmierā pēc finiša bezalkoholiskais aliņš garšoja kā alkoholiskais. Sapņaini aizdomājos… ja tā būtu vienmēr, haha!



Etiopieša 41 pusmaratons:
Sigulda 2012 (13.10): 1:31:56
Valmiera 2017 (17.09): 1:34:18
Sigulda 2017 (07.10.): 1:35:24
Liepāja 2017 (26.03): 1:35:48*
Valmiera 2011 (18.09): 1:35:53
Valmiera 2012 (16.09): 1:36:41
Liepāja 2018 (07.04): 1:37:35
Ventspils 2012 (16.06): 1:37:37
Biķernieki 2013 (28.04): 1:38:01
Valmiera 2018 (16.09.): 1:38:05
Ventspils 2011 (19.06): 1:38:12
Sigulda 2011 (15.10): 1:38:20
Valmiera 2010 (19.09): 1:38:57
Aizkraukle 2017 (27.05.): 1:38:58
Ozolnieki 2010 (23.10): 1:39:40
Rīga 2018 (20.05): 1:39:49
Rīga 2010 (23.05): 1:40:29
Rēzekne 2013 (4.04): 1:40:30
Ozolnieki 2014 (19.10): 1:41:29
Liepāja 2012 (15.07): 1:41:53
Sigulda 2014 (11.10): 1:42:47
Valmiera 2009 (27.09): 1:42:51
Viļņa 2013 (15.09): 1:43:57
Mežaparks 2011 (16.04): 1:44:32
Mežaparks 2010 (27.03): 1:44:40
Biķernieki 2012 (29.04): 1:44:48
Liepāja 2011 (17.07): 1:45:10
Valmiera 2014 (21.09.): 1:45:11
Sigulda 2013 (12.10): 1:45:22
Kuldīga 2013 (10.08): 1:45:33
Rēzekne 2015 (06.04): 1:45:45
Rīga 2014 (19.05): 1:47:22
Ventspils 2014 (15.06): 1:47:55
Kuldīga 2014 (09.08.): 1:47:59
Biķernieki 2014 (29.04): 1:47:59
Ventspils 2015 (21.06): 1:49:57
Rīga 2013 (19.05): 1:50:12
Kuldīga 2010 (07.08.): 1:50:15
Ventspils 2013 (22.06): 1:53:12
Jelgava 2014 (12.07): 1:56:02
Liepāja 2013 (20.07): 2:03:39

* - tautā runā, ka distance bijusi savus 300 metrus īsāka... 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru