Shalom! Slavenā "es apņemos publiski pakāst speķi" trešajā piegājienā
aiz muguras otrā nedēļa, ko es pavilku drusku garāku, lai turpmāk blogus varētu
publicēt pirmdienās (tātad būtu arī vieglāk skaitīt saskrietos kilometrus).
Tātad faktiski otrā nedēļa bija deviņas dienas gara, bet turpmāk viss būs pēc
likumiem – septiņas dienas un blogs atkal jūs apciemos (vai arī neapciemos, ja
kāds būs kritis grēkā un kautrēsies to atklāt civilizācijai).
Jāatzīst, ka otrās nedēļas kilogramu smukumciparus, kas bija mazliet
pieticīgāki, kā pirmās nedēļas "grand opening", iespējams veidoja
ražīgās nedēļas nogales – par to liecina kaut vai tas, ka 4 brīvdienās saskrēju 81% no kopumā 9 dienās
paveiktā jeb 81.45 no 100.67. Faktiski tas nozīmē, ka brīvdienās viss bijis
eleganti, bet darba dienās tāda slaistīšanās vien. Lai gan brīvdienas tāpēc ir
brīvdienas, ka tajās ir vairāk spēka un enerģijas, jo organisms pēc darba
nedēļas var atpūsties un skriet cik jaudas. Un jaudas ir gana.
Tiktāl par skaitļiem, bet, ja par ēšanu, tad faktiski jāatzīstas, ka paraugpuisēns
nebiju. Ik pa laikam pagrēkoju ar ēdieniem, ar kuriem varbūt nevajadzētu pārāk
aizrauties. Kaut kādi kliņģeri, čipsi un pāris belaši. Cik neseksīgi, vai ne?
Jā, jā, es arī noduru actiņas un nokaunos…: ) Drusciņ jau var un šo "drusciņ jau var
opciju" es šķiet arī izmantoju. Biju domājis, ka tas kaitēs otrās nedēļas
virsuzdevuma bilancei, bet muļķības – pusotrs kilītis aizgājis skanēdams, bet
kopā prom jau 3.5. Respektabli cipari startam, bet startā jau tie parasti tādi
ir, ja ir puslīdz ciešama disciplīna un kārtība. Laikam tomēr ir : )
Skaidrs, ka droši vien turpmāk tempi kritīsies (vai arī nē), būs arī nedēļas,
kad būs stragls un tā. Lielākais darbs jau tāpat priekšā. Pirmie cipari ir, kā
ierasts, pievilcīgi, bet galvenais nav starts – galvenais ir finišs. Tā teikt,
sportiskā forma uz nākamā gada pirmo pusmaratonu. Visticamāk, Liepājā, tātad
aprīļa sākumā. Daudz laika izpausties. Daudz laika arī krist grēkā.
Turpmākajās divās nedēļās manu sportisko ikdienu iekrāsos arī divas sacensības,
lai gan par pirmajām līdz galam neesmu drošs. Tās ir Ozolnieku ziemas
skrējiens, kurās esmu skrējis 4x un allaž uzlabojis rezultātu. Šogad pirmkārt tie
nebūs 15km (bet 16) un otrkārt, nebūs ierastajā trasē (3 apļi x 5km), bet gan
ap ezeru, kas savukārt nozīmē 8 apļi x 2km. Diez ko seksīgi nav. Bet Ozolniekos
man vienmēr ir paticis skriet. Savukārt nākamnedēļ debitēšu "Noskrien
ziemu", startējot šīs sezonas pirmajā posmā Priekuļos. Ledus vai sniegs,
noskriet ziemu tīrais nieks!
2. nedēļas kopsavilkums:
noskriets: 100.67km (9 dienas)
kg mīnusā ned.: -1.4kg
kg mīnusā kopā: -3.5kg
līdz min. mērķim: +11.5kg
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru