Renesanse. Izlaušanās: S4E6: error, paslēpes un -0.6

Shalom, draugi! Iespējams, ka lielākā daļa nemaz nepamanīja, ka pašpasludinātā etiopieša blogs aizgājis slepenās brīvdienās. Vienmēr jau atradās argumenti, zin... tad Ziemīši, tad jaunais gads  (kur bagātīgi klāti galdi), tad Andrupene - Mauragi pārgājiena izziņošana (un neies tak tai pat laikā mest jaunāko blogu par renesansi). Īsāk sakot glaunas atrunas, kā neko nerakstīt, jo nemaz nekrītas un neies jau sevi blamēt. Lai gan tas jau ir cilvēcīgi, ka speķis kādā brīdī pieaug, nevar jau tas kristies nemitīgi. Varbūt man vienkārši aug musīši, bet tie, kā zināms, ir smagāki par taukiem.

Patiešām nezinu, cik no jums bloga neesamību nepamanīja, bet cik diplomātiski noklusēja neglaimojošo frāzi: "Nu, pelmeni, kad būs blogs?" Viens no maniem kompanjoniem, koptreniņu partneriem un divu bērnu tēvs (ha, man visi treniņu partneri ir divu bērnu tēvi, uzminiet nu!) mani visu laiku bakstīja, sak "man ir garlaicīgi, kad būs blogs, gribu jaunu lasāmvielu, visas Danielas Stīlas grāmatas esmu izlasījis" : )

Viņsestdien, skrienot kopā pa Rīgas ielām, apņēmos, ka līdz pirmdienai blogs taps, bet, lai viņš necer, ka tur būs kas vairāk par "error 404. etiopietis not found". Zināju, ka statistikā būs jāpiezīmē plusiņi, jo kontrolmērījumu tendences par to liecināja. Tiesa, plusiņi, īpaši pēc sestdienas skrējiena nebija vairs tik dramatiski, kā teiksim pirms trim, kad ciparnīca rādīja kaut ko briesmīgu. Lai gan viss, protams, ir relatīvi. Pēdējais un liktenīgais mērījums tika veikts šovakar, kas tad arī kļuva par oficiālo, bet... plusiņu vietā sensacionāli tiku pie mīnusiem.

Kur tas suns aprakts, jūs jautāsiet? Pirmkārt, es atzīšos, ka nedēļas nogalē man bija visai tikumīgas, varētu pat teikt diētiskas ēdienreizes (nē, nē, es nebadojos, taču baigi arī nešķinu iekšā, kā saka mūspusē). Otrkārt, es, protams skrēju (bet tas jau vairs nav nekāds pārsteigums, jo es skrienu regulāri un katru dienu). Treškārt, es labi pavadīju laiku, bet, kā zināms, apmierināts cilvēks tievē no tā vien, ka viņš ir apmierināts. Es daudz smējos, bet smiekli pagarina mūžu un vispār ir veselīgi - smieklu laikā cilvēka organismā darbojas ap 400 muskuļu, tātad loģiski, ka tā ir lieliska iespēja notievēt. Un kur gadījies, kur ne, mīnuss ir jau te, ha!

Respektīvi, salīdzinot ar iepriekšējo blogu, kad tapa 7 nedēļas atpakaļ, man ir -0.6 kilo, kas, protams, no vienas puses ir smieklīgi, no otras - kā zināms, labāk ir pakāpeniska speķzaudēšana nevis pa galvu pa kaklu, ka tik kilo krīt. Lai gan principā manu statistiku uzlaboja krietni aizvadītā nedēļa, bet vairāk, visticamāk, tās nogale (uzsvaru, ka es nebadojos susuriņi, ēdu normāli, izklaidējos, biju pārmaiņus aktīvs un laisks, nu zinies... tāds teorētiski varētu iztēloties tādu specifisku intervālu treniņu).

Pa laiku, kamēr blogs bija pelnītās vai nepelnītās brīvdienās, nekur startējis neesmu, lai gan krietnus darbus esmu paveicis - tas gan nu jau iepriekšējā gada nogalē, kad tika sasniegts kilometru rekords mēnesī (326) un kilometru rekords nedēļā (109). Abi rekordi laboti krietni un tur liela loma skrējienam uz Jelgavu un vēl pāris labiem koptreniņiem labā kompānijā.

Janvāris gan bija tāds visumā liels nīkulītis (bet tas ir normāli, jo viss ir ciklisks un štruntīgāks par štruntīgo pērnā gada oktobri tāpat nebija). Pagaidām slinkoju un arī gaidāmās sezonas startus neesmu sazīmējis. Esmu ieskicējis, ka skriešu visus Stirnu bukus (vai, cik paredzami), kaut ko no Skrien LV, kaut ko no citiem mačiem, kas skrieti katru gadu. Varbūt arī ko jaunu. Korekcijas gan šajā plānā vai sacensību startu kilometrāžā var ieviest niķīgā pēda, bet ar šo jautājumu līdz sezonas sākumam jātiek galā. Skriet jau skriesim šā vai tā, tur nav divu domu.

Pagaidām provizoriski pirmie starti puslīdz droši varētu būt (lai gan viss ir relatīvs un droši ir tikai tas, ka rīt būs pirmdiena, bet parīt otrdiena un tā tālāk):

17.02. Noskrien Ziemu. Zaube (18km)
10.03. Noskrien Ziemu. Jaunolaine (?)
16.03. Rozentāla skriešanas svētki. Saldus (10km)
30.03. Stirnu buks. Carnikava (kā jau  kārumnieks tēmēju uz Lūsi, tātad ap 30)

No šiem četriem startiem līdz marta beigām stabils JĀ ir Carnikavai, kur es esmu izcēlis trīs uzvaras pelmenīšu mačos (100+) un jūs visi zināt manu kvēlo mīlu pret Stirnu buku, tāpēc tur, kā saka "no question about it". No pārējiem ticamākos ir Zaubes "Noskrien Ziemu". Pārējie - varbūt, jāskatās pēc situācijas.

P.S. Sensacionāli, bet Lattelecom Rīgas maratonam vēl neesmu pieteicies. Zinu, ka divu bērnu tēvs, kas īpaši gaidīja šo blogu, par to ir sašutis, un visticamāk, aizmuguriski varētu mani pieteikt : ) Bet varbūt, ka es pieteikšos pats, kad iekšējā balss teiks, ka es esmu tam gatavs... Rīgas piecītim kartona kastē vai burkāna kostīmā:)))

5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. nedēļu kopsavilkums: 
noskriets: 391.8km
kg mīnusā: -0.6kg
kg mīnusā kopā: -4.0kg
līdz min mērķim: +11.0kg