Piedāvātā ziņa

trešdiena, 2019. gada 26. jūnijs

Renesanse. Izlaušanās: "Jānis, Jānītis" un bicītis gaisā

Shalom! Katru gadu ap vasaras saulgriežiem, ja vien es neesmu štruntīgā formā vai nav pamodušies kaut kādi tur tarakāni, man ir zināma tradīcija - piedalīties tradicionālajā skrējienā "Jānis un Jānītis", kas šogad it kā esot noticis jau 31. reizi, lai gan par to vēl pat Cēsu pusē diskutē, kurš tad numuriņš īsti bijis skrējienam. Man gan principā vienalga par kopējiem skaitļiem, galvenais, ka es savus zinu, un patiesība ir kā uz delnas - šogad "Jānītī" skrēju jau sesto reizi.

Pirmās piecas bija izcili seksīgas no tāda skatu punkta, ka katrā nākamajā reizē uzlaboju iepriekš sasniegto rezultātu. Sava loma tur, protams, bija arī tam, ka starp 2012. un 2017.gadu (no 2013. līdz 2016. nepiedalījos) pamainījas trase, kļūstot vieglāka un līdzenāka. Šogad trase atkal bija mainījusies, iekļaujot pasākumā pāris Stirnu buka stila kalniņus, padarot skrējienu maķenīt izaicinošāku. Un es teiktu, ka arī valdzinošāku, jo iepriekšējais variants, kuru visumā "īzīgi" skrēju zem stundas, mazliet dzina uz miegu.

Pirms šī gada es nelaidu garām iespēju izvirzīt sev visaugstākos mērķus, tātad, atkal uzlabot rezultātu, kas kopš pērnā bija gluži vai seksīgais 57:24, bet principā pirms starta nobubināju kaut ko par 1:01:01, bet optimistiskā Dace teica, ka būšot 59:47 (vēlāk izrādījās, ka, ja par atskaites punktu ņem distanci, kas atbilst pērnā gada kilometrāžai, proti, 12.3, tad tiešām viņa bijusi Nostradamus). Līdzšinējais jūnijs startu ziņā bija ne cepts, ne vārīts, ja neskaita veiklo piejūras skrējienu, kur izcēlu zeltu. Pēc tam sekoja "tūristiņa" Stirnu buks un diskutabli vērtējamais veterānu čempis, kur no vienas puses piecīti noskrēju normāli, no otras - skaidrs, ka varēju labāk. Ja nebūtu karsti, ja būtu svaigāks un tā tālāk.

Pirms Cēsu "Jānis un Jānītis" festiņa pamodos ar pareizo jeb iepriekš jau pieminēto "dziedošo" noskaņojumu, respektīvi, jau no paša rīta bija diezgan liela pārliecība, ka noskriešu labi un tā, ka būšu apmierināts no sirds un no rajona. Mhm!

Jau pirmajā kilometrā ceļš veda kalnā augšup (nebija jau baigi baisais, bet pietiekami garš  un augšupejošs, lai bremzētu tempu), taču neskatoties uz to, pirmie 1000 metri bija pieklājīgi, proti, 4:28, kam sekoja vēl pieklājīgākais otrais kilometrs, kas izrādījās ātrākais (4:23). Ieskrienot mežiņā, nācās satikties ar jaukajiem Cēsu pauguriņiem, tāpēc, kaut kur viducītī temps nokritās drusciņ virs piecām minūtēm (trīs no četriem piecīšiem bija maigie, respektīvi, 5:05, 5:01, 5:03), izņemot septīto kilīti, kur bija vairāk par drusciņ - 5:27. Pēc tam, pārvarējis mazo krīzīti, es saodu finiša tuvumu, un atkal palīdu zem piecām minūtēm. 11. kilometrā, kad uzskrējām uz asfalta, es vispār pacēlos teju spārnos un izskrēju dalītu otro ātrāko kilīti (4:28). Pilsētas robežās pārvarējis vēl pāris mazpaugurus, nesos uz finišu kā ķerts, taču stundā tomēr neierakstījos - 1:00:17 (oficiālie rezultāti saka, ka 1:00:08, bet tādā gadījumā es nezinu, ko organizatori pīpē - varētu padalīties). It kā mazliet žēl, ka  drusciņš pietrūka, bet no otras puses man nav, ko sev pārmest - bija pagrūti, bet spēciņus atdevu krietni un patika arī sajūtas un tendences distancē, kas pēc diviem kontroversāliem startiem, ir svarīgi.

Manuprāt, pēc trases konfigurācijas, šī gada skrējienu var pielīdzināt 2009. - 2012.gada rezultātiem, kas savukārt nozīmē, ka progress turpinās.  Rezumē - savā vecuma grupā 15.vieta, kopvērtējumā 34.vieta no 152., bet starp Jānīšiem - septītais. Jāņi ir ātri, tas ir fakts, jo manā grupā pirmās divas vietas izcēla tieši čali, kas nākamajā dienā pēc skrējiena svinēja vārda dienu.

Pēc "Jānīša" jaušu labas tendences. Trīs mēnešus līdz sezonas pirmajam pusmaratonam, kas, visticamāk, būs Valmierā, varu parādīt bicīti Mārim, lai šis saprot, kas ir kas. Pārāk gan lekties vēl nevar, jo taku skrējienos viņš mani tāpat piesmej kā Dons Pedro tiklo Huanitu, bet gan jau arī takās mans bicītis parādīsies. Vismaz Cēsis parādīja, ka esmu skilfulīgs arī mežā. Varbūt jaunie treila apavi devuši iedvesmojošu spērienu pa gandrīz tvirto pakaļu? : )




Nākamais starts Pilssalas Stirnu buks Alūksnē (esmu jau pieteikts bukam, bet, kas zina... varbūt... varbūt beidzot laiks lūsim). Pēc tam neviens starts īsti neuzbudina. Un 27.jūlijā startā jau viens no sezonas svarīgākajiem notikumiem: pārgājiens Andrupene - Mauragi. Apsolos tā laikā arī drusciņ paskriet. Mazliet actiņas mirdz arī Cēsu ECO trail augusta sākumā, kas pāris dienas pēc lielās staigāšanas.

Jay-P un "Jānis, Jānītis"
2009. - 1:22:20
2010. - 1:07:30
2012. - 1:04:20
2017. - 58:05
2018. - 57:24
2019. - 1:00:17

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru