"Ņipro Ikru" Lilastes nodaļa uz Kurzemes pusi devās jau piektdien, jo kā sacīt jāsaka - profesionāla attieksme, tai skaitā laicīga ierašanās, ir puse no uzvaras. Pirms starta biju sev sazīmējis plānu noskriet ap 2h00 - 2h20, lai gan bukā kaut ko prognozēt ir apmēram tikpat droši un uzticami kā paļauties uz laika prognozēm. Raugi, mums pirms pāris nedēļām arī mēģināja iestāstīt, ka siltās vasaras dienas jau aiz muguras, bet izrādās, ka vasara tomēr vēl nav notinusi makšķeri.
Vēl pirms doties trasē gan nācās risināt citu aktuālu jautājumu, ko pirms starta risina ļaužu tūkstoši - proti, pirms starta paspēt arī uz tualeti. Faktiski, ja pusstundu pirms starta esi rindas viņā galā, tad tikt labierīcībās pirms starta šāviens ir atskanējis ir diezgan minimālas - varbūt kādi 27%. Atkarīgs no rindas un lielā veiksmes faktora - cik kurā rindā ir to, kuriem ir lielās un cik to, kuriem mazās darīšanas. Neielīgstot detaļās un niansēs - uz startu paspēju. Sīkums, bet patīkami - skrēju nedaudz vieglāks nekā būtu pretējā gadījumā : )
Pirmie septiņi kilometri tādi arī bija - diezgan viegli un stabili zem sešām minūtēm, lai gan drusku trāpījās arī kāpas un jūras krastiņš. Jau nodomāju - hm, kur ir kalni, kur ir āres, kur ir Andis, kur ir Māris? Tiklīdz tika ieskriets tādā krietnākā mežiņā, tā arī pauguri nometa tempu par pusminūti, minūti, atkarībā no pauguru koncentrācijas konkrētos trases posmos. Principā, es tajos kalniņos tiku augšā diezgan viegli - kamēr daļa skrējēju pārgāja soļos, es pie sevis nodomāju, ka, ko nu es te niekošos un gar maliņu smuki visus apskrēju. Nē, vispār maldinu - visus neapskrēju, jo līderi bija jau aizmukuši, bet tos, kas bija bariņā, tos gan.
Drīz pēc tam, kad sākās kalni, noķēru arī Andi un Māri - čaļus, kas mauca lūša distanci. Ņemot vērā manu WC epopeju, kas liedza starta koridorā ielīst priekšgalā un es nokļuvu kaut kur pa vidu starp priekšu un pak... tas ir... aizmuguri, bet abi augstākminētie ar šo problēmu nesaskārās, būtībā man nācās viņus iedzīt, kas pēc visa spriežot man tīri labi izdevās. Tiesa, satiku es viņus vien otrajā dzirdināšanas punktā, tieši, kad distances sadalījās - lūši pa labi, buki uz priekšu. Mhm, nabaga lūši aizskrēja uz Sahāru vai Maroku, kur nu viņus tur Rimants bija iedzinis. Es tikmēr aizmaucu uz liftu.
Kas ir lifts? Tas ir seksīgs kalns ar kāpu smiltīm, kurā Tu skrien augšā, bet tas nelietis Tevi velk uz leju un tā tikšana uz augšu ir visnotaļ cimperlīga. Tāds pats ir arī netālu no mājām, sak, būtu zinājis, būtu vismaz patrenējies, jo cilvēks pie pilna prāta parasti liftā neskrien : ) Es esmu tikai braucis lejā, mhm, jā, tas gan ir forši, īpaši, ja jāpaspēj uz vilcienu. Visādi citādi - liftskriešana ir bezjēdzīga nodarbe, bet, ja gribi apavus pilnus ar smiltīm un pludmales noskaņu aiz nagiem - aiziet, uz priekšu! Principā Ventspils puses liftā tiku augšā diezgan veikli (cik nu veikli tas ir iespējams) un veiksmīgi, atlika tikai nomesties četrāpus un kārpīties augšā. Tur gan paņēmu pauzi - pirmkārt, mana niķīgā pēda sāka īdēt un pieprasīt pusminūtes pārtraukumu, otrkārt, vajadzēja izkratīt smiltis no botiņām. Tur bija arī viena no divām reizēm, kad mans temps nokritās līdz 7:45min/km. Otrā reize bija sprinta etapā Lembja hūtē - skaidrs, ka tiekot kalna galā es atkal paņēmu pauzi un atpūtināju / pavingrināju pēdu, lai pēdējos trīs kiļus var nobliezt zvērā.
Mhm, tas arī izdevās, bet šeit jāsaka paldies arī tautiešiem - pazīstamas sejas liek samotivēties, turklāt, ja Tev paskrien garām 22 gadus vecāks kungs un sprauni atraujas, Tu saproti, ka tā to nevar atstāt. Tad nu turēju viņam līdzi, labi pavilkām viens otru uz priekšu, bet pēdējā kilometrā es paņēmu un notinos. Neatkarīgie eksperti, kas visu vēroja trases malā, saka, ka finiša spurts Ventiņos man bijis springans un krietni simpātiskāks nekā senioru mačos Salaspilī pirms diviem mēnešiem. Pēdējo kilometru tendences varen seksīgas ar pēdējo kili kā ātrāko - 5:32, 5:12 un visbeidzot 4:53. Tā nu akurāt 21.7 kilometrus noskrēju pa 2:14:30, ieņēmu 154.vietu no 479 bukiem (grupā 99. no 199) un viss principā burvīgi. Varēju kādas 3 minūtes uz niķīgās pēdas rēķina nomest, paceltos par kādām 30 vietām (t.sk. 15 grupā), bet tas jau nebūtiski. Kaifs noķerts, posms burvīgs un viss lieliski. Iespējams, ka lūši, izdzīvojuši "Rimanta tuksnesi", domā savādāk, bet tas jāprasa viņiem. Māri, kad būs blogs? : )
Nākamais skrējiens izskatās, ka būs "Apkārt Lielezeram" Limbažos (14.3km), bet septembra sākumā vēl vieni svētki - Stirnu buks Krimuldā. Septembra vidū savukārt atbildīgs darba cēliens - sezonas pirmais no diviem pusmaratoniem, kur ambīcijas tikpat lielas un augstas kā "Burj Khalifa" (mhm, tiem, kas nezina, ejiet un googlējiet, susuriņi). Čaviņa!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru