Shalom! Teju vai neticami – atkal blogs ir divas nedēļas pēc kārtas, taču kā gan nebūs, ja speķbūtība iet uz leju? Tas nekas, ka cipari ir mazi, arī mīnus 10 vai 100 grami ir rādītājs, bet te pat veseli… pag, pag, par visu pēc kārtas.
Pēc iepriekšējās nedēļas (drīzāk jau triju nedēļu) svara krituma, mazliet palaidu sevi frīstailā – atļāvos uzēst arī kaut ko eļļā ceptu, vairāk arī miltu ēdienus. Piemēram, cepti un vārīti kartupeļi, makaroni, kotletes… Mhm, mana sieva gatavo brīnišķīgas kotletes, bērni viņas ēd, sieva ēd, bet man atliek tikai pasmaržot. Un, ak vai, kā smaržo. Jo ilgāk smaržo, jo vairāk gribas, un brīdī, kad neviens neredz, iemetu kotletīti barības vadā. Kādas piecas. Varbūt vairāk. Vēsture par to klusē…Kā varat noprast, mutes disciplīna klibo jau divas nedēļas pēc kārtas (varbūt pat vairāk), jo līdzās augstākminētajiem ēdieniem maucu iekšā arī vafeles un bulkas. Protams, varbūt ne grēcīgos apjomos, bet tomēr, ja salīdzina ar mēnesi vecu vēsturi, kad faktiski biju tīrs veģetārietis (līdz vegānam nedavelku – vārītas olas maucu bez sirdsapziņas pārmetumiem, ceptas tad, kad sieva saka, ka pagatavojusi sasodīti gardu omleti, bet nav kas apēd…), pārmaiņas ir diezgan būtiskas.
Šajā nedēļā gan krietni samazināju cukura lietošanu uzturā (kuš, vafeles un bulkas neskaitās), jo kafijai tagad pievienoju stēviju (pilsētā runā, ka kaut kāds veselīgs augs, saukts arī par meduszāli). Garšo savādāk, bet tāpat pietiekami labi, lai es mauktu 3-5 lielās kafijas krūzes dienās. Dietologi un uztura speciālisti iespējams tagad nosirmo, bet kā teica sirmais gastroenteroloģijas sensejs Danilāns: "Kafija ir veselīgāka par zāļu tēju. Dzer kaut četras tasītes". Ok, varbūt mums ar Daņilu ir atšķirīgs viedoklis par vārda "tasīte" nozīmi, bet man pa lielam 500ml krūze ir tasīte.
Ja uzturā ir zināms frīstails, tad par skriešanu to vis nevar teikt. Tur ir stabilitāte, disciplīna un kontrole. Pat manā vairāk nekā 10 gadus garajā karjerā (statistiķi saka, ka rit jau 13. gads) nav bijis tā, ka piecas nedēļas pēc kārtas noskrieti vismaz 80 kilometri, kā arī 17 treniņi pēc kārtas, kad skrējiena garums pārsniedz 10 kilometrus. Skaidrs, ka ne jau katru dienu gribas skriet un laimē diet – ir reizes, kad pēc kilometra šķiet, ka jāvelkas mājās un jāatver alus, bet pēc otrā, trešā vai piektā kilometra domas mainās – jānoskrien, kas plānots un tad var atvērt to, kas nopelnīts. Dienas ir raibas kā dzeņa vēders – vienā var būt absolūts stragls, nākamajā Tu jau vari maukt kā aptracis orangutans, kurš mūk no divtik aptrakuša jenota. Arī aizvadītajā nedēļā tādi gadījumi bija.
Žēl (jeb drīzāk – sūdīgi), ka nav un pagaidām nebūs sacensību, kur var pārbaudīt savu sportisko formu – es tomēr esmu tīrs maču skrējējs un treniņos man grūti no sevis izspiest maksimumu. Taču, ja mači vēl pāris mēnešus būs pauzē dēļ "Fiņs Luņs apēda sikspārni un paralizēja pasauli uz pāris gadiem", tad man ir plāns kā sevi izklaidēt.
10. nedēļas kopsavilkums
noskriets: 83.0 km
kg mīnusā: -0.4
kg mīnusā kopā: -9.9
līdz mērķim: +14.9
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru