Shalom! "Ja gribi nomest svaru, skrien tukšā dūšā," – reiz teica
vieds sensejs. Patiesībā tas "reiz" biju šodien pēcpusdienā un
viedais sensejs ir mans tētis. Es gan tobrīd jau biju noskrējis, bet viņa viedo
padomu gandrīz biju realizējis – dūša man bija diezgan patukša, ņemot vērā, ka
apēdu diezgan pieklājīgu kūkas "Napoleons" gabalu un izdzēru kafiju bez
cukura, bet ar stēviju. Ja skrējiens ir no rīta (kā tas bija arī šajā gadījumā),
tad nekad neesmu ēdis daudz, tikai pieklājības pēc iemetis kaut ko kuņģī un
uzdzēris pa virsu kafiju.
Kas attiecas uz kafiju, tad jau pieminētā stēvija būs mani samaitājusi –
šonedēļ tīri intereses pēc pamēģināju kafiju ar cukuru – karotes piebēru kā parasti
tiku bēris savulaik – tfu, pļē, veh, cik salda. Pēc vienas krūzes ātri atgriezos
pie stēvijas. Sieva gan stēviju nav atzinusi par labu esam, sak, garšo pēc kaut
kādām ""medicīniskām zālēm". Par medicīnu nezinu, bet kā jau
iepriekš noskaidrojām, tad stēvija tulkojumā no Dievs vien sazina kādas valodas
ir "meduszāle".
Tātad, cukuru es jau pieminēju, ja? Par to, ka mutes disciplīna man principā
klibojusi pēdējā laikā, jūs jau esat lasījuši. Parasti gan tas notika neviļus –
es teiktu, vājuma brīžos, kad smarža iecērtas nāsīs tik ļoti, ka cilvēka
grēcīga daba nespēj pretoties gastronomiskām izvirtībām. Šonedēļ bija citādāk –
es grēkoju apzināti, atklāti un bez sirdsapziņas pārmetumiem. Kāpēc? Nu kā uz to skatās… No vienas puses,
es gribēju pārbaudīt, ko par to saka mani Vācijā ražotie svari, bet no otras –
nē, nu vienkārši gribējās rīt (vakar un šodien arī gribējās rīt). Un, ja
virtuvē brīnišķīgi smaržo – kā gan Tu negribēt!
Tagad varam uz aliņu vai četriem saderēt, ka nākamnedēļ svara kritums būs
līdzīgs, ja ne lavīnai, tad no pirmā stāva loga krītošam kaķim gan?! Vienkārši,
izmantojot savas zināšanas, skaitļus un tālāk, esmu pamanījis, ka mēness fāžu
faktors tiešām strādā. Kad ir augošs, tad speķi sadedzināt ir ārkārtīgi grūti,
savukārt dilstošā mēnesī lido lejup kā Fēlikss Baumgartners no stratosfēras (tiem,
kuri nezina, iesaku iegūglēt). Nākamnedēļ, starp citu, sākas dilstošs mēness.
Kas attiecas uz šīs nedēļas pilnmēnesi un svara peripetijām, tad nedēļas sākumā
viss bija pēc likumiem – briestot mēnesim, brieda mani tauki. Pilnmēness sabrieda
sestdien no rīta un faktiski nedēļas otrā puse arī bija tā, kad kilo un grami
lēnām, bet tīri pievilcīgi sāka iet uz leju. Atkal sanācis viens pārliecinošs
tualetes apmeklējuma rezultāts jeb mīnus 0.5 kilo, savukārt kopējā katlā tas
nozīmē pirmo desmit kilo pazaudēšanu (-10.4), taču līdz mērķim vēl aizvien
vairāk par pusi – teju 14 ar pusi kilo. Galvenais neizēsties augušā mēnesī un
izmantot dilstoša mēness priekšrocības, you know?!
Skriešanas ziņā viss pēc plāna – piektā nedēļa pēc kārtas ar 80+ kilometriem,
kas nedaudz neplānoti gada īsākajā mēnesī noveda pie rekorda mēnesī
saskrietajos kilometros – 327.1. Iespējams, ka tas arī šogad paliks ražīgākais
mēnesis, lai gan – kas zina. Martā briest šādi tādi izaicinājumi, tā, ka apgriezienus
gan jau nāksies vismaz drusku nomest. Un, ja vien ķīnieši neturpinās ēst
sikspārņus, suņus, vāveres un skudrulāčus, gan jau arī visādi kroņa vīrusi
atstiepsies tāpat kā visi citi sūdi iepriekšējos gadsimtos, un mēs atkal
varēsim maukt sacensībās. To arī novēlu,
brāļi un māsas. Shalom!
11. nedēļas kopsavilkums:
noskriets: 82.2 km
kg mīnusā: -0.5
kg mīnusā kopā: -10.4
līdz mērķim: +14.4
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru