Piedāvātā ziņa

svētdiena, 2021. gada 14. marts

Pašpasludinātā atgriešanās: E9: -0.3 (-10.7 / +14.1): ātrā speķa izvirtības


Shalom! Kāda sena tautas gudrība vēsta, ka, ja ļoti kaut ko gribas, tad to varot. Pēdējās nedēļās bija zināma tendence uz saldumiem – vafelēm, kūkām (tomēr visādi svētki, ieskaitot dzimšanas dienu), arī maizi ēdu vairāk nekā līdz šim. Principā arī nekautrējos no eļļā ceptiem kartupeļiem, ceptām maizītēm, un klīst leģendas, ka naktīs apēdu visas desas un sierus. Principā nekas jauns, kaut kādus līdzīgus stāstiņus jūs jau dzirdējāt iepriekš – mutes disciplīna klibo kādas 5-6 dienas nedēļā un tad vienā dienā pēkšņi tiek ieviesta kārtība saimniecībā : )


Vai kāds vēl atceras, ko tiku rakstījis pēdējā blogā? Jā, biju gatavs saderēt uz aliņu vai četriem, ka nākamajā nedēļā svara kritums būs līdzīgs, ja ne lavīnai, tad no pirmā stāva loga krītošam kaķim. Nu… ja vien kaķis nav resns lempis, kas patiesībā nevis krīt, bet gan lēnām slīd pa mājas fasādi, tad manas derības ir zaudētas. Labi, ka neviens neteica – aiziet, saderam! Tāpēc tos četrus aliņus es izdzeršu pats (ja bloga turpinājumā parādās dīvainības – zināt, ko vainot…)

Šo divu marta nedēļu laikā nolēmu arī sevi notestēt, uzskrienot 5km uz ātrumu. Šeit jāpiebilst, ka esmu tipisks sacensību skrējējs un treniņos izspiest no sevis maksimumu man ir diezgan grūti. Nevarētu teikt, ka neiespējami, bet sarežģīti. Mans personiskais rekords piecītī ir 20:15 un skaidrs, ka es kaut kad cierēju uz sub20, bet šajos testa mačos, kas notika 4.martā, mans mērķis bija visumā pieticīgs – izlīst no 23 minūtēm, tātad kilīti skriet vidēji uz 4:36. Ņemot vērā kādā kondīcijā biju, uzsākot "pašpasludinātā atgriešanos" plus kādā svarā esmu joprojām (nu jau arvien mazāk, taču, ja paskatās uz labākajiem rezultātiem visās distancēs, tad tie tapuši ar aptuveni 10kg mazāku svaru), principā mērķis bija pamatoti piesardzīgs.

Teikšu kā ir – diena, kad plānoju veikt lidojošo piecīti, bija sūdīga no visiem aspektiem: spēcīgs vējš, kas manā gadījumā 50% bija pretīgs sānu un pretvējš, arī pašsajūta draņķīga, ar kādu saprāta balss teiktu, ka "nenesies uz pilnu klapi". Es tomēr neklausīju saprāta balsij. Jau sākumā gan biju nolēmis – ja pirmais vai pirmie divi km būs neapmierinoši, metīšu mieru. Pirmais kilometrs pārsteidza ar 4:02, bet otrais, lai arī bija būtiski lēnāks, tomēr nebija tik bezcerīgs – 4:17. Jāpiebilst, ka otrais un trešais kilometri bija izteiktā pretvējā un sānu vējā – ja otrajā vēl turējos pretī, tad trešajā sāku lamāties, bet dusmas laupa enerģiju tikpat cik [cenzēts] vējš un trešais km tam bija apliecinājums – 4:27. Par laimi, pēc tam vismaz daļēji izdevās novirzīties no sasodītā vēja un ceturtais jau atkal bija pieklājīgāks (4:20), bet piektais jau ir pēc formulas "bliez, ko spēj". Bliezu, cik tajā dienā vispār varēju nobliezt un pēdējais kilometrs pa 4:13. Galarezultāts jūtami labāks nekā gaidīts – 21:18 – stipri tālu no personiskā un relatīvi tālu no pēdējā piecīša mačos (20:55), bet ņemot vērā stabilo puskuili un pašsajūtu – ir labi. Uz pašsajūtas rēķina featuring bezvējš (un varbūt pāris kilo nost), manuprāt, mierīgi varēja palīst zem 21 minūtes.  Bet to atstāsim kādai citai reizei. Pašreizējā situācija liecina – lai kādā speķī būtu, esmu pārsteidzoši ātrs.  


Tuvākās nākotnes iecerēs man ir arī notestēt sevi uz 10 kilometru tempa skrējienu. Tur, visticamāk, ballīte notiks ar papildspēkiem. Šo pasākumu vajadzētu realizēt tuvākā mēneša laikā. Jā, arī pusmaratonu varētu nobliezt, vēlams gan sacensībās, bet ir pāris BET: vasarās pusītes neskrienu, tātad būs jāskrien rudenī. Esmu drošs, ka tad sacensības būs. Puslīdz drošs! Jā, uz to laiku Daniels moš būs savakcinējis vismaz 6.9% Latvijas iedzīvotāju… Lai gan ar tādiem tempiem, haosu, tizlošanos, shēmošanu un pāķismu,  ticamāks ir variants, ka es līdz rudenim (sākot no gada sākuma) būšu izdzēris 690 litrus alus. Principā nekas neiespējams – 2.9 litri dienā. Jā, protams, drusku jāsarauj varētu būt, iespējams, pēdējā mēnesī savs piecītis dienā būs jāpaņem, bet vienalga ticamāk nekā tā amatieriskā tizlošanās ar vakcīnām un principā visu pārējo, kas saistās ar veselības sistēmu.

Vēl arī derētu (ATKAL!) mazliet pamainīt ēšanas paradumus, tā teikt – mazāk ēst vafeles, bulkas, desu, ceptus kartupeļus, maizi un tā tālāk. Pag, jūs sarakstā nepamanījāt sieru? Jā, to grūti no manas ēdienkartes likvidēt. Praktiski neiespējami. Pietiek jau ar to, ka ķiploku grauzdiņi man ir retāk nekā svētku dienas februārī. Nē, nu, protams, var to visu maukt iekšā, bet tad drusku pārdomātāk jādarbojas taktiski, praktiski un faktiski, lai kilo kristu. Krist jau viņi krīt un kritīs, bet būtu labi ātrāk. Tagad ēdu sievas gatavoto kūku… garšīga, bet it kā nevajadzētu, jo noteikti tur ir daudz kaloriju, bet kā teica Mārgaretas Mičelas romāna "Vējiem līdzi" galvenā varone Skārleta O'Hara: "Par to es domāšu rīt, jo šovakar man gribas ēst".

12. un 13. nedēļas kopsavilkums
noskriets: 150.3
kg mīnusā: -0.3
kg mīnusā kopā: -10.7
līdz mērķim: +14.1

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru