1. nedēļa: -3.0 kg

Vēsturiski leģendārā projekta "Etiopietis" pirmā nedēļa ir sasniegusi savu loģisko finišu. Ticu, ka daudzus šīs nedēļas gaitā mocīja veselīga interese, kā tad būs, cik tad būs, un kad tad beidzot tas Pārums sniegs pirmās nedēļas atskaiti. Tas brīdis ir pienācis, jūs to esat sagaidījuši! Un ar to jūs arī apsveicu : ) 

Jāatzīst, ka mans paziņojums par projekta uzsākšanu izraisīja diezgan lielu un neviltotu interesi. Aptuveni tik neviltotu, ka to aplūkojuši simtiem cilvēku no 10 valstīm - Latvijas (kas pašsaprotami), Lielbritānijas, Īrijas (arī diezgan loģiski), ASV (šeit jau kļūst interesanti), Norvēģijas, Vācijas, Francijas (derētu vārdus un uzvārdus studijā), Serbijas (šeit mīklas nav – kad sāku projektu, Latvijas basketbola izlase cīnījās par olimpisko ceļazīmi, tāpēc sveiciens vismaz diviem Māriem, Andrejam un visiem pārējiem), Igaunijas un... Ķīnas (tas noteikti ir Jao Mins).

Tos, kurus satrauc mans uzturs, uzreiz varu nomierināt – es nebadojos, brokastis ēdu, vakariņas arī, par pusdienām gan mēdzu piemirst (bet tad es uzkožu ābolīti), bet tā tas ir bijis praktiski vienmēr, tā ka nekā unikāla tur nav, un tas nav tāpēc, ka man ir "Etiopieša" misija. Tiem, kuri pārmetoši paskatās manā virzienā un pie sevis nopurpina "pusdienas tak ir jāēd", es  atbildu ar "zinu, jel, zinu". Neapzināti, taču apsveicami, ka no manas ēdienkartes ir vismaz pirmajā nedēļā ir "izslēgusies" Dievs vien zina kādas kvalitātes gaļa, kā arī ķiploku grauzdiņi, čipsi, jebkāda veida maize, viss majonēzīgais un tā tālāk. Toties dažāda veida salāti, olas, rīsi, griķi – tie sāk piedzīvot savu triumfa gājienu. Un jā, bez siera tomēr nespēju dzīvot. Nezinu, ko par to saka eksperti, bet man garšo un es ēdu. Uzkožot pie aliņa (šeit ekspertu viedoklis nav nepieciešams) : )

Paralēli tikumīgakam uzturam, protams, arī sportiskas aktivitātes ir nākušas palīgā, bet principā šobrīd noskrietie kilometri ir tīri simboliski. Tā teikt – es jau tikai iesildos. Jā, skriets ir četras reizes (kas nedēļas nogrieznī ir it kā puslīdz normāli), taču noskrietais svārstās no 3.05km (dienā, kad organisms man kā cimperlīga caca paziņoja, ka negrib, lai es skrienu) līdz 8.56km (nākamajā dienā, kad iekšējā balss dziedāja slaveno tievētāju hītu "mūv jōr badī, šeik jōr ēs").  Vairāk esmu sācis arī staigāt (no un uz darbu, un citos virzienos) un nedaudz virs dvacāra arī sakrājies (neskaitot noieto Majoru pludmalē pagājušajā sestdienā un svētdienā – tur vēl vismaz čiriks klāt nāk).

Bez šaubām, man ir virkne cilvēku, kuri mana kārdina ar bulciņām, saldumiem, pīrādziņiem, picām, alu (ok, akceptēju) un citām nešķīstām lietām. Piemēram, mans kolēģis un plaša profila speciālists Rihards katru dienu ēd tādas interesantas konfektītes, un kā jau cilvēks ar dāsnu sirdi, piedāvā arī man. Pagaidām man pietiek spēka pateikt "nē" : ) Iespējams, Latvijā labākais alus eksperts, mans brālis Dzintars piektdien aicināja uzēst picu un uzdzert pa virsu aliņu. Ja jūs zinātu, cik tā pica IZSKATĪJĀS garšīga... bet alu pāris malkus es tomēr iedzēru! Par laimi izcilais leģendāro izteicienu autors Edmunds (tas, kurš B nevis N) man piedāvā tikai alu. Ja no citiem var, tad no Tērvetes (Bauskas, Piebalgas, Užavas, Brenguļu, Valmiermuižas) alus nevar atteikties "ticības" dēļ. Patiesībā pirmajā nedēļā kārdinājumu ir bijis maz. Par laimi. Lūk, augusts gan ir tāds slidens mēnesis, kā mēdz sacīt – mammas dzimšanas diena, vecāku kāzu jubileja, tēva māsas apaļā jubileja, krustdēla apaļā jubileja. Iedomājies, kas par veselīgu pārtiku tiks likta galdā? Tad man būs jāizņem no skapja vecais, noputējušais teiciens "es nevaru, man diēta" : )

 Bet, ja pievēršamies pirmās nedēļas rezumē, tad esmu trāpījis zelta vidusceļā, kaut kur starp maksimālajām (4.0) un minimālajām (2.0) cerībām. Trīnītis starta nedēļā ir cienījams cipars, un tādā garā turpinot, plāns tiks izpildīts ar uzviju. Taču jāatceras, ka šāda veida misijas parasti nav gludas kā maza bērna dibentiņš, tāpēc... būs interesanti! Vēl daudz, daudz darba priekšā!

1. nedēļas kopsavilkums:
noskriets: 25km
noiets: 20.4km
kg mīnusā: 3.0
kg līdz mērķim: 24.0
plāna izpildes potenciāls: 144%

P.S. Starp citu, tas, ko pastaigās un skriešanā var izbaudīt, ir daba un laika apstākļi - skaista, priecīga, dusmīga un tā tālāk. Vienā no treniņiem gandrīz atrāvos no viņas, bet lielais lietus mākonis tomēr aizgāja dažus centimetrus gar mani : )