2. nedēļa: -1.2 kg (+22.8)

Sveiciens jūsmājās, jo raugi – otrā "Etiopieša" nedēļa aizskrējusi kā stirnas, ko ūsainā  un leģendārā muzikanta Eduarda Rozenštrauha dziesmā apdzied Latvijas pirmais  reperis  (viedie un savējie sapratīs, kur suns aprakts) Dainis Porgants.

Lai arī tautas interese par projektu ir jūtami kritusies, tā aizvien ir liela, un tieši šiem lojālajiem lasītājiem es atbildīgi sniedzu otrās nedēļas rezumē!

Godīgi sakot, skriešanas ziņā otrā nedēļa bija slinka, vismaz tās pirmajā pusē, bet otrajā pusē savas korekcijas jau ieviesa veselība. Bija 2x pusstundas jakī jakī uz eliptiskā trenažiera (tas, kur gan rokas, gan kājas strādā tā ka nemetas), bet pirmo skriešanas treniņu aizvadīju tikai trešdien. Tas bija 8km garš skrējiens zivs formā, satiekot mazu ezīti. Jaunais cilvēks (es atvainojos - ezis) bija nedaudz sabijies, ieraugot tādu kuili kā es. Teicu: "Ezīt, nebaidies, esmu etiopietis". Tad viņš uzmeta aci uz mani, neticīgi palūkojās, bet beigās tomēr nopukstēja: "Labi, ticu, skrien tālāk un sakauj savus speķus." Pasmaidīju un tā mēs abi devāmies tālāk savās gaitās – ezis biznesa darīšanās, bet es - sakaut savus speķus!

Trešdienas treniņam gan bija arī savas ēnas puses. Šķiet, ka pirmajā etiopieša nedēļā kaut kā neuzkrītoši sāka sāpēt ikrs. Toreiz bija sajūta, ka tās ir parastas vieglītiņas muskuļu sāpes, kas apciemo tad, kad sen neesi skrējis un uzreiz sāc mētāt varoni. Tad nu lūk, trešdienas treniņa pēdējo kilometros tas ikrs nodeva sirsnīgu sveicienu un turpināja to darīt arī vēlāk man staigājot. Neskatoties uz to, piektdien tomēr izlēmu paskriet "pēc pašsajūtas", bet būtībā izmantojot veco, labo, vēsturisko paņēmienu "pofig, kas sāp, Tu tik skrien". Skrēju gan un ar sakostiem zobiem (bet sakosti zobi, kā zināms, patērē vēl vairāk enerģijas)... Visumā jau skrējiens normāls, bet patiesībā kāja man šobrīd cenšas nodot vēstījumu, ko ceturtdien teica jau mani viedie sekotāji un atbalstītāji – jobcik rozā, ej ka Tu stūrgalvīgais āzi pie fizioterapeita. Jobcik, un izskatās, ka tas ir neizbēgami, jo pēc piektdienas skrējiena "sveiciens" no ikra aizgājis jau līdz (oh no)... Ahillejam. 

Noskrieto kilometru ziņā otrā nedēļa bijusi pieticīgāka (te gan piebilde, ka pirmā "nedēļa" bija deviņas dienas, kamēr otrā jau standartiņš), taču fiziski jūtos arvien labāk (protams, neņemot vērā augstāk minētos sveicienus). Turklāt nostaigāts šonedēļ ir jau vairāk nekā pusmaratons plus pieskaitīsim pakaļas grozīšanu uz trenažiera. Kopumā slodzīte varētu būt aptuveni tāda pati. 

Kas attiecas uz uzturu, tad tajā bija sava kārtība un es pat (šokējoši, bet fakts) regulāri sāku ēst pusdienas. Joprojām manā uzturā nav paciemojusies gaļa (un joprojām neprasās), joprojām ir salātiņi, vājpiena biezpiens, olas, griķi, siers un tā tālāk. Jā, un aukstā zupa! Vispār aukstā zupa pati par sevi ir kā atvars – kā sāc ēst, tā grūti apstāties. 

Iespējams, ka organisms ir jau pieradis vai vienkārši es kombinēju nepareizos ēdienus vai arī man jāierobežo siers uzturā (viedie gan saka, ka citiem esot ok), bet šonedēļ kg kritums nebija tik straujš, tomēr diezgan mērķtiecīgi uz leju gāja (ko apliecināja arī starprezultāti nedēļas vidū). Tiesa, 1.2kg, kas tika nozūmēti šonedēļ ir par maz un šāda ciparam jābūt retam izņēmumam, ja līdz 8.oktobrim grib izpildīt grandiozo mērķi, jo mērķa izpildes potenciāls no 138% nokritis vairs tikai uz 101% (lai gan es biju diezgan drošs, ka otrajā nedēļā cipars būs pieticīgāks – tā man čukstēja pieredze). Lai vai kā, nākamnedēļ prasītos 3-4kg, lai arī nesmādējams cipars būtu jebkas virs 2. Principā trešajā nedēļā aktīvāk vajadzētu pieslēgt arī vingrošanu, ņemot vērā, ka skriešana šobrīd ir zem slaidas jautājuma zīmes.

Paldies visiem, kas tur savus mazos un lielos īkšķus mērķa realizēšanā. Jūsu vērīgās acis man ļauj saglabāt disciplīnu (bet vēl jau sajūsmā plaukstiņas man nav ko plaudēt – vēl tikai otrā nedēļa nofinalizējusies...). Paldies arī kādai augstākās kategorijas alus ekspertei par atbalstu man un alum - viņa vēlreiz atgādināja sen zināmo patiesību – tikmēr, kamēr mēs pie aliņa neko neuzkožam, alus ir vieds dzēriens. Bet alus sakarā man prātā uzausa kāda sena dziesma:

Alus ir labs
Iedzert nav grūt
Dzērājam nevajag
Pļēguram būt

J un ar to arī otro nedēļu finalizējam!

2. nedēļas kopsavilkums:
noskriets: 13.25km
trenažieris: 15.0km
noiets: 33.0km
kg mīnusā: -1.2
kg līdz mērķim: 22.8
plāna izpildes potenciāls: 101%