Projektā "Etiopietis" aizvadītas jau četras nedēļas no 13, kas nozīmē, ka praktiski ir veikta 1/3. Lai gan oficiāli šī robeža laikam tiks sasniegta otrdien (laikam, jo visi jau tāpat zina, ka matemātika nekad nav bijusi mana stiprā puse). Visā, kas saistās ar projektu, ceturtā nedēļa bijusi visumā burvīga!
Gan tāpēc, ka ceturtajā nedēļā es beidzot varēju skriet, cik sirds kāro, gan tāpēc, ka tika veikts nu jau leģendārais olimpiskais pārgājiens Juglas iela (Rīga) – Ozolu iela (Iecava), kas veidoja akurāt garāko distanci olimpiskajās spēlēs, kas ir 50 kilometri, un, tā noteikti nevar būt sakritība, ka tā ir soļošana. Jā, tieši tā vieglatlētikas disciplīna, kur mums ir tādas leģendas, kā Jānis Daliņš, Aigars Fadejevs, un, bez šaubām, arī Ojārs Pārums. Es gan uz viņu fona esmu tāds... sestdienas staigulis : )
Savu olimpisko pārgājienu salīdzinoši plaši jau tiku aprakstījis savā feisītī, tāpēc šajā gadījumā, atkārtošana nav zināšanu māte, bet mazliet šim notikumam var un vajag pievērsties. Līdz šim garākā distance, ko esmu vienā piegājienā veicis, bija ap 15, maksimums 20 kilometriem, un patiesībā es nemaz neatceros. Šajā gadījumā zīmīgi, ka tikai pirms nedēļas izdomāju, ka varētu aizstaigāt līdz Iecavai, drīz pēc tam sasaistīju to ar olimpisko spēļu atklāšanu un "sacīts - darīts". Parasti, un zinātāji to apstiprinās, tamlīdzīgiem pasākumiem (kaut vai ikdienas skriešanai) briestu ilgi.
Mazliet pabriest gan nācās arī šobrīd. Lai gan startu biju plānojis ar saullēktu, kas sestdien bija plkst. 5:30, to pārliku nepilnu stundu vēlāk (6:23). Pie visa vainīgs Māris Rīmenis, hibrīdlāpa un olimpisko spēļu atklāšana : ) Bet tiklīdz pārraida bija beigusies, tā pa durvīm laukā, selfijs un šovs var sākties! Pārgājiena pirmie 20-25 kilometri aizritēja ļoti viegli un ar smaidu uz lūpām. Satiku arī pāris skrējējus pa ceļam, kuri nebija aizbraukuši uz Cēsu Eco Trail un kuriem no rīta galīgi nenāca miegs. Vieglais lietutiņš, kas smalki smidzināja, bija patīkami atvēsinošs un iespējams, ka pat vēl aktīvāk dzina uz priekšu. Ap 11:00 biju Ķekavā, kur mani svinīgi ar alu "Brālis" sagaidīja brālis. Jāazīst, ka to gan es izdzēru tikai pēc finiša. Distances otrā puse jeb tie kilometri, kas bija kādu gabaliņu aiz Ķekavas apļa, jau bija krietni grūtāki, jo viltīgi sāka piezagties nogurums, bet tas principā bija sīkums – vislielākās likstas sagādāja vairākas tulznas. Tāpēc pa ceļam starp Ķekavu un Iecavu bija trīs nelielas pauzītes, kurās ne tikai uzņēmu paiku un padzēros, bet arī atvilku elpu, izstaipīju muskuļus. Un tad jau, zobus sakodis, nolauzu pēdējos kilometrus. Izrādās netālu no finiša man arī kāda radniecīga autobraucēja mājusi ar roku, bet es jau saguris un baigi mašīnas nevēroju (ūūū, cik viņu daudz tai dienā garām pabrauca), tāpēc pieļauju, ka varbūt vēl kādu mājēju palaidu garām. Bet paldies visiem, kas māja un pīpināja – tajā brīdī man piezagās smaidiņš, un ar smaidiņu viss vieglāk. Ar smaidiņu, lai arī sagurušu, pēc 50.25 veiktiem km un 10h un 42min gājiena, arī tika sasniegts finišs. Īzī pīzī!
Līdz pārgājienam bija arī četras aktīvas skriešanas dienas (droši vien, ka būtu
arī pēc pārgājiena dienā svētdien, bet... ak tās tulznas), kurās saskrēju ap
30km – nekas daudz, bet drīzumā būs arī vairāk. Galvenais, ka muskuļi uzvedas
labi, kājas klausa un viss burvīgi. Tā teikt – tā skriešanas garša, kas laikam
pirms kāda laiciņa bija pazudusi, atkal lēnām sākt atgriezties. Vai nav
brīnišķīgi?
Par uzturu daudz nefilozofēsim – iespējams, vairāk nekā parasti uzēdu kādā sērīgā pasākumā piektdien, jo pasākumos neviļus sanāk nedaudz vairāk, jo kārdinošā zakuska vienmēr degungalā, bet, ja skatāmies no otras puses – enerģiju sestdienas pārgājienam ta vajadzēja un enerģija bija. Visādi citādi nedēļas laikā viss pēc plāna.
Iespējams, nedēļas mīnusiņu es gribēju nedaudz lielāku (nu mazlietiņ), bet kopumā apmēram tā kā plānots, respektīvi, -2.2 kilo, kas četru nedēļu laikā ir stabili otrais labākais cipars un līdz mērķim jau ar vairs tāds nieks vēl palicis – vien 19.8kg un astoņas nedēļas rezervē. Kas ta tur ko nenomest : ) Plāna izpildes potenciāls gan vēl nav atgriezies sotaciņa robežās, bet uzlabojies gan – no 80.2% 3.nedēļā līdz 86.7% ceturtajā. Pēc pārgājiena apņēmības ir vēl vairāk un cerams, ka tulznas sadzīs ātri, jo... ai kā gribas skrietin skriet (un laimē diet) : )
4. nedēļas kopsavilkums:
noskriets: 29.5km
noiets: 67.3km
kg mīnusā: -2.2
kg līdz mērķim: 19.8
plāna izpildes potenciāls: 86.7% (80.2%)
Par uzturu daudz nefilozofēsim – iespējams, vairāk nekā parasti uzēdu kādā sērīgā pasākumā piektdien, jo pasākumos neviļus sanāk nedaudz vairāk, jo kārdinošā zakuska vienmēr degungalā, bet, ja skatāmies no otras puses – enerģiju sestdienas pārgājienam ta vajadzēja un enerģija bija. Visādi citādi nedēļas laikā viss pēc plāna.
Iespējams, nedēļas mīnusiņu es gribēju nedaudz lielāku (nu mazlietiņ), bet kopumā apmēram tā kā plānots, respektīvi, -2.2 kilo, kas četru nedēļu laikā ir stabili otrais labākais cipars un līdz mērķim jau ar vairs tāds nieks vēl palicis – vien 19.8kg un astoņas nedēļas rezervē. Kas ta tur ko nenomest : ) Plāna izpildes potenciāls gan vēl nav atgriezies sotaciņa robežās, bet uzlabojies gan – no 80.2% 3.nedēļā līdz 86.7% ceturtajā. Pēc pārgājiena apņēmības ir vēl vairāk un cerams, ka tulznas sadzīs ātri, jo... ai kā gribas skrietin skriet (un laimē diet) : )
4. nedēļas kopsavilkums:
noskriets: 29.5km
noiets: 67.3km
kg mīnusā: -2.2
kg līdz mērķim: 19.8
plāna izpildes potenciāls: 86.7% (80.2%)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru