Piektā nedēļa slavenajā projektā "Etiopietis" aizvadīta, un un pamazām sāk parādīties tendences krist uz dažādiem uztura grēciņiem. Bet kā sacīt jāsaka – vai tad es neesmu cilvēks? Jā, tieši tā – ja ļoti gribas, tad drīkst... : )
Pēc olimpiskā pārgājiena, iespējams, mazliet atslābu – sak, labs darbiņš, kas padarīts, esmu pelnījis aukstu alu (un pat vairākus) un tā tālāk. Sacīts, darīts. Alu studijā un dzīve ir skaista arī ar tulznām uz kājām (patiesībā, lai to secinātu, nemaz nevajag pivčiku, bet pivčiks tomēr iekrāso ikdienu savādākās krāsās grozies kā gribi). Tulznu dēļ man nācās paņemt nelielu atpūtu, bet neko daudz tas neietekmēja – divas dienas bez skriešanas, tad visādi krutie mūsdienu plāksteri un skrien, kuilīti, skrien! Un tā nu es arī skrēju. Ceturtdien noskrēju garāko distanci pēdējo četru mēnešu laikā, svētdien to ciparu pārsitu, un pie reizes arī sasniedzu skriešanā ražīgāko nedēļu šogad (šeit gan var pavīpsnāt bārdā, jo kādreiz tādi cipari nedēļā bija mans iztikas minimums).
Svētdien, starp citu, skrēju divreiz, un ne bez iemesla – kā jau teicu, tad biju kritis uz grēciņa, un tas notika tieši dienu iepriekš jeb sestdien. Bija mums viens neliels festiņš, un kad ir alus ribās, tad jābūt uzmanīgam – ēdiens var pats lūgties tikt mutē. Un tā nu grēcīgais Jānītis bez kautrēšanās un pieticības gan mazīti ielika māgā (labi, ka rupjo), gan desu (jā, garšīga, taču apšaubu, vai baigi veselīga). Štopēja, ka maz nemetās! Tā, ka pieļauju, ka kaut kas aizgāja arī sliktajos tauciņos, tāpēc svētdien sevi nolēmu sodīt – vispirms nojozu 11km, bet vakarā, izbaudot arī lietusgāzes, piemetu klāt vēl nepilnus sešus. Un kas patīkami – maz pamazām solītī sāk parādīties lielāks vieglumiņš, lai gan vēl joprojām esmu kuilī (līdz puskuilim vēl pietrūkst, nemaz nerunājot par etiopieti).
Lai vai kā, neskatoties uz visādiem grēciņiem, ko, iespējams, veiksmīgi izdevās notušēt ar skriešanu, piektajā nedēļā mīnusiņš tikpat liels, kā pirms nedēļas – akurāt mīnus 2.2kg. Varbūt, ka atmetot grēciņu, būtu trīnītis, bet moš pat vairāk. Bet no otras puses – ēst to, ko nedrīkst, vai vismaz to, kas nebūtu ieteicams, taču ir tik cilvēcīgi un saprotami. Un reizēm drīkst. Galvenais aliņam neuzkost grauzdiņus, kombinācijā ar "Super Netto" kotletēm, kam virsū lētā majonēze un plusā vēl visādi štrunti : )
-2.2kg vēl nedaudz mani pietuvina mērķim, un līdz "Etiopieša" finālam 8.oktobrī, cerams, Siguldas ielās, astoņas nedēļas, kā arī 17 ar pusi kilīši. Respektīvi, nolauzta aptuveni viena trešdaļa no iecerētā, bet plāna izpildes potenciāls atkal nedaudz uzlabojies – kā tagad moderni teikt – palielinājies par 3.8 procentpunktiem, sasniedzot 90.5%. Viena čaklāka nedēļa un pakāpsimies virs simtiņa. Lai gan štrunts par simtiņu, galvenais, lai 8.augustā "kg līdz mērķim" ir 0.00 vai -1.01, vai jebkas ar mīnusiņu. Īzī pīzī džob!
5.nedēļas kopsavilkums:
noskriets: 40.0km
noiets: 28.5km
kg mīnusā -2.2kg
kg līdz mērķim: 17.6
plāna izpildes potenciāls: 90.5% (+3.8)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru