Kā jau pirms nedēļas informēju, par manu lieldraugu kļuvis Krio. Nedēļas laikā esmu bijis saldēties divreiz (un sasniedzis jaunu rekordu jeb -157 grādi), vērojis pirms un pēc sajūtas, un jā – tendences ir labas. Tātad palīdz, tātad paldies, tātad – iesaku!
Kas attiecas uz pašu skriešanu, tad pagājušajā nedēļā jozu kā sen nebiju jozis – septiņas dienas nedēļā un kopā astoņi skrējieni, kas rezultējās ar 63 kilometriem (60+ pirmoreiz kopš pērnā gada novembra, bet nedēļas rekords no 2015.gada marta ir 78). Divreiz skrēju kompānijā (paldies Magnus, paldies Bruno), divreiz noskrēju 10+ un daudz visādu citu ciparu. Tiktāl par skaisto, bet…
…jā, varētu padomāt, ka pie šādas skriešanas arī kilo vajadzētu krist, kā krīt manas bikses, kuras vēl nesen teju vai uzstūķēt varēju, tomēr nē… jau otro nedēļu esmu palicis pa absolūtajām nullēm. Varētu jau teorētiski to norakstīt uz tām divām treknajām grila desiņām, rupjmaizes šķēlēm un aliņu sestdien, bet neesmu jau es nekāds soģis, lai sevi šaustītu, turklāt jau sen senos laikos dziedāja Stāmerienas čalis Ralfs Rubenis: "…jo es esmu tikai cilvēks, pilns trūkumiem un kļūdām". Nekļūdīgs, visticamāk, bija un ir tikai čalis, kas staigāja pa ūdens virsu, respektīvi, Džīzas Kraists. Un runājot par cipariem – tie praktiski visu nedēļu bija stabili, pārāk nesvārstoties un netrīcot pa labi, pa kreisi kā apse vējā. Varbūt nonāku pretrunās ar sevis pirms nedēļas teikto ("Ja skrietu 60km nedēļā un ēstu, kā uztura speciālists, bet kilogrami nekristu, tad gan varētu sākt eksistenciālas pārdomas… "), bet vispār nē – es ēdu tikumīgi, bet tikai par kādiem 70% : )
Pašpārmetumi, pat ja tādiem ir vieta, neko nedos, turklāt man ir sajūta, ka viss notiek pēc plāna – respektīvi, salīdzinot ar sportiskajiem rezultātiem, pastāv uzskats, ka, ja tajos ir stabilitāte, tad agri vai vēlu nāks "sprādziens", un to es gaidu arī šobrīd – nu tik ies uz leju kā ūdens klozetpodā : ) Bez šaubām, līdz 8.oktobrim, dabūt -15 varētu būt par traku, bet es jau iepriekš teicu, ka projekts "Etiopietis" turpināsies arī pēc tam. Varbūt līdz Ozolnieku ziemas skrējienam būšu stabils etiopietis kupenā. Varbūt ātrāk. Bet kaut kas man kaut kad kaut kur stāstīja, ka varbūt neskaitās.
Mana gatavība Siguldas pusmaratonam mani apmierinošā līmenī joprojām ir diskutabla, bet tendences liecina, ka nepilnu četru nedēļu laikā ir visas iespējas sasniegt vajadzīgo gatavību. Tendences ir labas un sajūtas tāpat. Iespējams, jau šonedēļ noskriešu 6.2 un 12.4 Valmierā (pagaidām sliecos uz īsāko), iespējams pēc nedēļas notestēšu sevi uz 10 km Mežaparkā. Viss gan ir tīri provizoriski un neoficiāli.
P.S. Aizdomīgi, bet iepriekšējās nedēļas blogs bija stabili otrais lasītākais (aiz pirmā, kurā tika paziņots par projektu) un lasītāks nekā trīs iepriekšējie kopā ņemot. Grūti pateikt vai pie vainas ir veiksmīgi izvēlēts foto, speķrauši virsrakstā vai nulles… Paskatīsimies, kā būs šonedēļ.
9. nedēļas kopsavilkums:
noskriets: 63.34km
noiets: 6.50km
kg mīnusā: 0.0kg
kg līdz mērķim: 14.8
plāna izpildes potenciāls: 65.7% (-7.7)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru