Piedāvātā ziņa

otrdiena, 2016. gada 6. septembris

8.nedēļa: kur speķraušiem nav vietas jeb -0.0kg (+14.8)

Shalom! Labs nāk ar gaidīšanu, un es esmu atvilcies! Kā jau pirms gadu simteņiem vai tūkstošiem teica kāds viedais, kura vārdu neviens neatceras: "Man nav problēmu ar attieksmi, attieksmei ir problēmas ar mani". Aptuveni tieši tā varētu raksturot manu astoto nedēļu vēsturiski leģendārajā misijā "Etiopietis". Jā, kurai, starp citu, pievienojies atbalstītājs – ne mazāk leģendārais Veselības centrs "Krio" jeb tautas valodā runājot vienkārši kriosauna.

Jā, zinu, ka šeit, gramatiski nepareizi runājot, paceļas jautājums – kas tas ir kriosauna? Viss ir vienkārši – mēs varam ķert kaifu sēžot karstā pirtī (nu tā ap +80 vai 90 laikam) un mēs varam ķert kaifu un veselību arī stāvot aukstum aukstā kapsulā (tā laikam to var saukt), kur mīnusi ir divreiz lielāki – respektīvi, es savā pieredzē atceros, kā dancoju pie -156. Tas nav tik briesmīgi kā izklausās, un jā – tas palīdz ātrāk sadziedēt savainojumus (paša pieredze), atjaunoties organismam,  un arī visi pārējie efekti viennozīmīgi ir labi.

Runājot par astoto nedēļu, ko, lai tur saka – aizliegtais auglis ir tas gardākais, tāpat kā alus ar ķiploku grauzdiņiem… bet nē, es grauzdiņus neesmu ēdis jau divus mēnešus (par alu gan to nepateiksi). Tomēr kārdinājums reizēm uzēst to bez kā mierīgi var iztikt man ir, un tas arī tiek darīts. Pagājušo nedēļu var droši sadalīt divās daļās – pirmajā pusē es darīju visu, lai aizietu plusos, otrajā nācās glābt situāciju : ) Kaut kā samocīti tas arī izdevās, un kontrolmērījumos, nedēļu noslēdzot… stabili tikpat cik pirms nedēļas.  


Protams, būtu mazāk, ja aktīvāk skrietu, bet slaists izdomāju, ka ar divām reizēm mierīgi pietiks. Te jāpasmīn bārdā, ka 9.nedēļas sākumā divās dienās jau vairāk esmu saskrējis (bet par to nākamnedēļ). Acīmredzot labi mīnusi mazina disciplīnu, bet tad, kad riepa nedilst tā kā vajadzētu, tad motivācija ceļas kā… nē, neuzminējāt, kā termometra stabiņš vasarā!

Pirmoreiz projektā "Etiopietis" nav mīnusu, taču nebursim drāmu, mīnusu trūkums slēpjas uzturā un skriešanas (iešanas arī starp citu) pieticīgajos ciparos nevis kaut kādās nepārvaramās lietās. Ja skrietu 60km nedēļā un ēstu, kā uztura speciālists, bet kilogrami nekristu, tad gan varētu sākt eksistenciālas pārdomas, bet kā reiz teicis leģendārais komentētājs Anatolijs Kreipāns: "Tas nav iespējams, jo tas vienkārši nav iespējams" : )




Līdz Siguldas pusmaratonam palikušas piecas nedēļas, kā arī 14.8kg no mana maksimālā plāna (-27kg). Un nekas nav iespējams – tik tāds nieks kā katru nedēļu pa trīnītim nomest. Pagaidām pēc pašreizējām sajūtām Siguldas pusmaratonam nejūtos gatavs, bet kā saka "vēl nav vakars". Tiksim skaidrībā ar spējām un skriesim. Smukā krekliņā. Kā jau minēju iepriekš, ja 8.oktobrī nebūs sasniegts mērķis, projekts turpināsies, lai gan šobrīd domāju, ka projekts turpināsies tāpat. Un galu galā – virzieni, kuros iet pārgājienos, ir daudz, vai ne? 50km jau tāds viens pīpis vien bija, ha!

P.S. Kas attiecas uz virsrakstu un bildi, tad speķraušus es neēdu un kūkas arī ne, bet, ja kāds man jautā, ko tad es ēdu, tad… nē, nu kuram patīk savos grēkos atzīties? Iespējams, ka ļoti šaurs personu loks, kas svārstās no 0 līdz 2 to varētu zināt, bet pie tā arī paliksim. Varbūt pēc 20 gadiem izdošu memuārus ar nosaukumu "Mani 5 etiopieši", tur tad arī 90% grēku aprakstīšu (pārējie grēki būs aprakstīti grāmatā "Sievietes manā mūžā").

8. nedēļas kopsavilkums:
noskriets: 16.26km
noiets: 11.3km
kg mīnusā: 0.0kg
kg līdz mērķim: 14.8
plāna izpildes potenciāls: 73.4% (-10.5)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru