Shalom! Zinu, ka 11. nedēļas atskaite nepacietīgi tika gaidīta, jo vairāki
cilvēki uzdeva nepārprotamu jautājumu: "Kad būs Etiopieša iknedēļas
piedzīvojumi?". Atbildēju, ka vēlākais otrdien. Mazliet ar kavēšanos, bet
viss notiek. Satraukumam nav pamata. Kā tagad moderni teikt – nevienā acī!
Daudzi lojālie projekta sekotāji ir neizpratnē – kāpēc reizēm blogs ir pirmdienās, reizēm otrdienās?! Teorijas ir vairākas. Viena no tām ir tāda, ka pirmdienā uzkāpjot uz svariem, es ieraugu neglaimojošus ciparus, un pa diennakti cenšos tos padarīt par mazliet glaimojošākiem. Otra teorija ir vienkārši slinkums rakstīt viedās vārsmas, jo iedvesma ir diezgan nepastāvīga konsistence – nav jau gluži tā, ka vārsmas vienmēr birst no pārpilnības raga. Arī Vilim, respektīvi, Plūdonim (šeit mīļš sveiciens manai latviešu valodas un literatūras skolotājai), dzeja nedzima 24x7. Vilim dzeja dzima tad, kad bija iedvesma (vai arī ciemos ieradās mītiskā mūza). Kas attiecas uz teorijām, tad diezgan ticami, ka patiesība, kā vienmēr, ir kaut kur pa vidu. Vai arī tur ārā. Tā vismaz domāja Fokss Molders un Dana Skallija.
Zinu, ka projekts "Etiopietis" ir radījis sava veida stereotipu, ka šeit viss pa lielam iet kā pa diedziņu – čalis tievē, kilo krīt vai vismaz stāv uz nulles, ēd pa skaisto, pats skaists, viss kā vajag. Var jau būt, bet kā rakstīts kādā gudrā grāmatā, tad neviens nav bez grēka un kur nu vēl projekta "Etiopietis" galvenais varonis : ) Nē, nu labi, ķiploku grauzdiņus es neesmu ēdis jau teju trīs mēnešus (vai tik nav rekords!), bet aliņu (vai šņabīti) šašlikam uzdzeru diezgan regulāri. Un ne tikai. Principā par grēkiem mierīgi varētu uzņemt īsfilmu par tēmu "Etiopietis. Kad nodziest gaismas…" vai "Etiopietis. Tumšā puse"
Daudzi lojālie projekta sekotāji ir neizpratnē – kāpēc reizēm blogs ir pirmdienās, reizēm otrdienās?! Teorijas ir vairākas. Viena no tām ir tāda, ka pirmdienā uzkāpjot uz svariem, es ieraugu neglaimojošus ciparus, un pa diennakti cenšos tos padarīt par mazliet glaimojošākiem. Otra teorija ir vienkārši slinkums rakstīt viedās vārsmas, jo iedvesma ir diezgan nepastāvīga konsistence – nav jau gluži tā, ka vārsmas vienmēr birst no pārpilnības raga. Arī Vilim, respektīvi, Plūdonim (šeit mīļš sveiciens manai latviešu valodas un literatūras skolotājai), dzeja nedzima 24x7. Vilim dzeja dzima tad, kad bija iedvesma (vai arī ciemos ieradās mītiskā mūza). Kas attiecas uz teorijām, tad diezgan ticami, ka patiesība, kā vienmēr, ir kaut kur pa vidu. Vai arī tur ārā. Tā vismaz domāja Fokss Molders un Dana Skallija.
Zinu, ka projekts "Etiopietis" ir radījis sava veida stereotipu, ka šeit viss pa lielam iet kā pa diedziņu – čalis tievē, kilo krīt vai vismaz stāv uz nulles, ēd pa skaisto, pats skaists, viss kā vajag. Var jau būt, bet kā rakstīts kādā gudrā grāmatā, tad neviens nav bez grēka un kur nu vēl projekta "Etiopietis" galvenais varonis : ) Nē, nu labi, ķiploku grauzdiņus es neesmu ēdis jau teju trīs mēnešus (vai tik nav rekords!), bet aliņu (vai šņabīti) šašlikam uzdzeru diezgan regulāri. Un ne tikai. Principā par grēkiem mierīgi varētu uzņemt īsfilmu par tēmu "Etiopietis. Kad nodziest gaismas…" vai "Etiopietis. Tumšā puse"
Kas attiecas uz projekta 11. nedēļu, tad jau pašā tās sākumā nojautu, ka tā nebūs tik varena kā desmitā, kad tika sasniegts rekords (-3.4kg). Uztura ziņā praktiski negrēkoju, kilometri principā arī bija labā līmenī, dzira arī (moš alus par litru un degvīns par 0.5 vairāk), taču būsim reālisti – organisms ir gudrs, viņš jūt, ka kilo krīt, un mazliet ieslēdzis režīmu "panic, fat Jay is fading away" uzkrāj rezerves. Turklāt liels ticamības moments ir tam, ka tauki pārvēršas muskuļos, bet otrie ir smagāki par pirmajiem. Veicot ļoti nopietnus un sarežģītus pētījumus, esmu nonācis pie secinājuma, ka maniem nedēļas nogales grēkiem nav tiešas saistības ar kilo emigrāciju vai imigrāciju. Proti, nav tā, ka pēc nedēļas nogales man pēkšņi kaut kas baisi nāca klāt. Pa lielam visos "kontrolmērījumos" (jeb šajā gadījumā kontrolsvērumos) tendences parādīja vieglus plusiņus, kas baigi nesvārstījās. Varbūt jāpamēģina Dikāna diētu, ko? Nē, diez vai. Arī Stokholmas diētu man nepiedāvāt, lai ko tur tā Konfekšu Lienīte vai Ķužu Ints žurnālos nestāstītu. Mēs jau zinām, kas notika iepriekšējo reizi pēc tam, kad kilo mērījumos bija apbrīnojama stabilitāte… : )
Kā viedie saka: stresa ta nav – varbūt es atpalieku no plāna pēc kilogramiem, bet treniņu režīmā viss ir lieliski (atkal septiņas dienas, neskatoties uz to, ka pagājušajā nedēļā man negaidīti uzbruka kaut kāds saaukstēšanās vīruss, kas līdz galam vēl nav sakauts), un esmu drošs, ka "Etiopieša" līmenis tiks sasniegts. Mani vēro un atbalsta, un tā ir papildus motivācija.
Līdz oficiālajam projekta "Etiopietis" noslēgumam palikusi vien pusotra nedēļa jeb 11 dienas. Un 12.3 kilo, kas nozīmē, ka katru dienu pa 1.12 nost, un misija būs izpildīta. Un kas notiks pēc 8. oktobra? Pagaidām oficiāli un skaidri tas nav zināms un vēl jau arī neviens 8. oktobra sacensībām nav pieteicies. Mazliet eksistenciāli jāpadomā… Bet skaidrs ir tas, ka šo sestdien Salaspilī Nacionālā Botāniskā dārza teritorijā mēģināšu "noķert vēju". Man tam ir doti 10 kilometri. Pēc vēja ķeršanas pasākuma varēs arī beidzot saprast 8. oktobra misiju.
P.S. Pastāv teorija, ka projektā "Etiopietis" vajadzēja piemest pāris gramus klāt, lai neizskatītos pārāk perfekti un nevainojami. Lai gan perfekti jau viss ir tikai… jā, tas pašās – pieaugušo filmās : )
11.nedēļas kopsavilkums:
noskriets: 60.3
kg mīnusā/plusā: +0.9
kg līdz mērķim: 12.3
plāna izpildes potenciāls: 64.3% (-10.8)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru