Shalom! Sirsnīgs sveiciens otrajos Ziemassvētkos. Esmu dzirdējis leģendu, ka Ziemīšos ļaudis pamatīgi pierijas jeb runājot diplomātiskāk – ietur krietnu maltīti ar zirņiem, kartupeļiem, štovētiem kāpostiem un karbonādēm. Jā, tā tas patiesi ir, varu to apstiprināt… un vienlaikus arī likt aizdomāties vai tiešām visa vaina uzveļas uz Ziemīšu trauslajiem pleciem?
Manuprāt, Ziemassvētki nepelnīti ir krituši nežēlastībā kā "pierīšanās svētki". Jā, protams, tajos mēs ēdam visumā ražīgi, taču pag, pag… vai tikpat ražīgi mēs neēdam arī Jāņos vai piemēram Anniņas, Pēterīša, Laimoņa vai Popipenpinainulītes (nejautājiet man, kas tas ir…) dzimšanas dienā? Būsim godīgi, mēs pēc būtības esam "peccator homo sum" jeb cilvēki grēcīgie (no latiņu val.) un mēs allaž gribēsim labi paēst. Pie bagātīga galda. Un nav svarīgi vai tie ir Ziemassvētki, Jāņi vai kāda čoma vai draudzenes dzimšanas / vārda diena. Un godīgi sakot, man decembris pa lielam ir bijis vienos svētkos. Un man par to ir dziļo PO!
Lai gan jā, šoreiz tieši Ziemassvētkiem iekrita tā nelaimīgā loze, kad mani kilo iet uz augšu. Ņemot vērā, cik karbonādes, salātu un tā tālāk es apēdu (un lai skan sūrāk – cik šņabja izdzēru), būtu jāpriecājas, ka tas ir nieka kilītis. Pusi dienas padzer ūdeni vai pasēdi kādā telpā un tas kilītis pazudīs kā nebijis. Lai gan var arī skriet – kvalitatīvāks un lietderīgāks process.
Kas attiecas uz Ziemīšiem un pierīšanos, tad viens kilo ir diezgan loģisks, ja ņem vērā, ka aizvadītajā nedēļā man bija divi rijnieni – darbā un ģimenē. Teiksim tā – baigi nežēlīgi jau sevi neierobežoju, jo.. ir svētki, ēst gribas un sevi nežēlīgi ierobežot – tas ir ļaunums pret sevi. Gribi – ēd. Gribi būt etiopietī – ēd mazāk. Gribi būt etiopietī – ēd cik gribi, bet pāri Etiopijas robežai Tevi pārlaidīs nedēļu vēlāk. Lūk!
Runājot par etiopisko skriešanu, tad te jau aktualitāšu diži nav – skrienu kā parasti – daudz un sirsnīgi. Vēl šobaltdien veicu savas šī gada pēdējās "sacensības" , proti, leģendāro "Multistage shuttle run / Beep test", ko jau sen solīju vecozēnam Edmundam un beidzot biju tādā formā, lai solījumu arī izpildītu. Godīgi sakot, man nebija plānu par konkrētu rezultātu un tā tālāk, moška vienīgi Edi sakapāt. Rezultātā es izskrēju 12.3, ar ko (laikam) pietika, lai es sakapātu visu, bet gluži tālu, lai izrādītu konkurenci handbola tiesnešu "bīptestistu" elitei (mhm, skrēju ar referijiem), tipa, Saškam un Ērikam (kuriem kaut kas ap 14.0 esot bijis). Ko lai saku – man sāpēja mugura (krusti), skrēju pēc svētkiem un tā tālāk. Ar dikti veselu muguru, sacensību periodā un/vai pirms svētkiem rezultāts būtu varenāks. Bet vispār – gudri pieķēzīt mazmājiņu nav malku cirst un sliktam baletdejotājam arī debesu zvani traucē, ja?! : )
Projekta "Etiopietis" Grand Finale tuvojas, bet… man domāt, ka Ziemīši to mazliet piebremzējuši. Tas jau nekas. Etiopijā jau nonāksim tik un tā. Vīrs un vārds. Punkts un āmen. Šņabis un skābēts gurķis.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru