Shalom! Projekts "Etiopietis" strauji tuvojas finišam. Jā, jā, kā tagad moderni teikt – otrā cēliena fināls (jeb kā tagad moderni teikt, otrās sezonas, respektīvi, S2) vairs nav aiz kalniem. Oficiālā informācija liecina, ka fināls ierodas akurāt neveiklajā 2017.gada 2.janvārī. Kāpēc neveiklajā? Padomājiet loģiski – Ziemassvētki un Jaunais gads… galdi lūst no dažādu ēdienu pārpilnības (un kas nav mazsvarīgi – gardu ēdienu)…
Kas attiecas uz maniem galdiem un ēdieniem – o jā, es atkal ēdu kliņģeri, es atkal ēdu kartupeļu salmiņus, es atkal ēdu riekstus, es atkal ēdu sieru un es atkal nedēļas nogalē dzēru alu. Ja kādam ļoti interesē, tad Tērvetes un Piebalgas. Ak, jā arī desu es mēdzu uzēst pēdējā laikā, lai gan droši vien nekas tajā desā sakarīgs nav : ) Visādi citādi mans uzturs ir visumā civilizēts un tikumīgs, bet mēs taču zinām par darvas pilienu medus mucā, vai ne? Tā ir stāsta viena puse. Otrā ir – izbaudi dzīvi tādu, kāda tā ir. Shalom!
Kas attiecas uz projektu, tad man ir dilemma – finišēt vai nu 2,janvārī vai tad, kad būs piebeigti tie četri kilīši ar astīti. No vienas, puses, fināls ir tad, kad tas ir, bet no otras - kā jau iepriekš esmu teicis – mērķis nav sasniegts, kamēr tas nav sasniegts… Ko saka visgudrā un viedā tauta?
Viennozīmīgi, ka sacensību neesamība un sajūta, ka tas, kam jāpārkāpj ir suņa (turklāt, visticamāk, čivavas) aste , mazliet atbrīvo. Un tāds "mazliet atbrīvots" etiopietis ir jau pāris nedēļas, lai gan, ja baigi piesienas – dēls, principā, Tev vēl gana daudz darba darāma…
Par laimi, sacensības ir jau šajā nedēļas nogalē, respektīvi, Ozolnieku Ziemas skrējiens. Cik šeit būs no ziemas, grūti pateikt, bet visticamāk, tas būs kaut kas no pavasara ar peļķēm vai žļurgas, bet, ja paveicas – arī ledutiņš. Taču man kā skrējējam ar stāžu ir vienalga – jāskrien, tad jāskrien – esmu skrējis gan +32 grādos, gan varenā lietusgāzē (abas reizes mačos), gan sniegputenī utt. Vārdu sakot - visos iespējamos variantos. Jā, arī uz paģirām es 2012.gada decembrī skrēju Ozolnieku Ziemas skrējienu (Čaviņa, Ra!), bet nevarētu teikt, ka tas ir gluži tas, ar ko lepojos. Lai gan skrēju tik rāmi, ka tas bija labs variants, kā izdzīt šmigu no sevis : )
Par laimi šo svētdien nebūs šmigu jādzen no sevis. Šo svētdien būs jāskrien Ziemas skrējiens tik ātri, kā vēl nekad. Tā viņš tagad būs!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru