Shalom! Pirms sezonas pirmā starta parasti ir neziņa... kā būs, cik ātri būs,
kā kājas un motors klausīs, kā viss ķermenis vibrēs mijiedarbībā ar kosmosu. Nu
labi, pēdējais varbūt arī nav saistīts gluži ar skriešanu, bet fakts paliek
fakts – sezonas pirmais starts vienmēr ir mīkla. Tiklīdz mīklai ir atbilde,
skaidrāka top arī vīzija.
Mans sezonas pirmais starts bija akurāt Rozentāla skriešanas svētki Saldū, kur es savām ar labu skilu apveltītajām kājām devu uzdevumu respektabli noskriet desmit kilometrus. Visā visumā skrējiens jau dīvains – startā augšstilbi likās pasmagi (šī sajūta gan ātri nozūmējās paldies Dievam), pēc tam elpošanas sistēma skanēja kā sačakarētas kosmiskās vibrācijas (principā neatceros, kad man pēdējoreiz bija tāds skaņu celiņš). Lai vai kā, pirmie divi kilometri bija veikli kā garnadzis Asnāts konfekšu veikalā, bet tālāk jau tempā sākās tempa lejupslīde – varbūt ne gluži strauja, ja runā par cipariem, bet sajūtās gan.
Lai arī precīzu nolūku par rezultātu Saldū man nebija, kaut kā galvā biju izshēmojis ap 43:00 – 44:00, sliktākajā gadījumā līdz 45:00, un balstoties uz sajūtām konkrētajā nedēļā, pat vairāk sliecos uz pēdējo. Rezultātā gan negaidīti sev pārsitu, noskrienot 42:50, kas par minūti atpaliek no personiskā rekorda, bet visu manu 10 km skrējienu rangā ir ceturtajā pozīcijā aiz diviem Ozolniekiem un vienas Olaines (kur, starp citu, distance patiesībā bija īsāka). Ja ņem vērā, ka esmu puskuilītī un elpceļu skaņas celiņš arī bija riktīgs "ai jūlī follerā", tad smuki. Vismazākās pretenzijas bija pret kājām – labs darbiņš, kas padarīts, lai gan mazas problēmas ar pēdu gan bija.
Saldus bija iesildīšanās šīs nedēļas nogales Liepājai (kas ir iesildīšanās Stirnu bukam, kas ir iesildīšanās tam un tam, un galu galā viss ir iesildīšanās Rīgas maratonam), kur pēc ilgāka laika atkal skriešu pusmaratonu. Ja esam precīzi, tad šis būs pirmais pusmaratons pēdējo 21 mēnešu laikā pēc padrūmā Ventspils 3P (laikam kaut kas ap 1:50:00). Ar pašu Liepāju man arī ir diezgan diskutablas attiecības – tur savulaik (2013.) noskriets absolūti sūdīgākais pusmaratons (2:03:04) un arī ziedu laikos zem 100 minūtēm (1:40:00) tur palīst nav izdevies – labākais uzskrējiens bijis 1:41:53 – kas manu skrējienu rangā ieņem vien 13. pozīciju. Par pozīciju augstāk ir mans pēdējais puslīdz jēdzīgais pēdējo gadu pusmaratons – 2014.gada oktobra Ozolnieki (1:41:29, kurā starp citu, biju vismaz 6-7 kilo smagāks nekā šobrīd), pārējie pēdējo gadu skrējieni diezgan stabili kuļas pa pakaļgalu, ieņemot vietas no aptuveni 18. līdz 34. (starp tiem iemaldījušies daži "karsto dienu" vai "šodien kaut kā nevelk" skrējieni).
Tātad Liepājas pusmaratons būs mazā jubileja jeb 35. skrējiens 21.0975 kilometru garumā. Jubilejas, tāpat kā sezonas pirmie pusmaratoni tiek sagaidīti ar zināmām cerībām, ko paspilgtina tendences treniņos, sacensībām, pašsajūtas radītāji un tā tālāk. Skaidrs, ka galvā notiek kaut kāda shēmošana par potenciālajiem rezultātiem, taču šoreiz konkrētus ciparus nesaukšu (to tikai pēc finiša, kā sacīt jāsaka), bet intriga slēpjas šajos jautājumos:
- vai izdosies pārsist sezonas sākuma standartiņu (parasti ap 1:45:00)
- vai izdosies noskriet ātrāk par debijas pusmaratonu (1:42:51, Valmiera 2009.)
- vai izdosies noskriet ātrāko Liepājas pusmaratonu (1:41:53, Liepāja 2012.)
- vai izdosies noskriet ātrāko sezonas pirmo pusmaratonu (1:40:30, Rēzekne 2013.)
- vai izdosies ierakstīties 100 minūtēs (tātad, kā minimums, 1:39:59)
- kurā pozīcijā 35 pusmaratonu rangā ierakstīsies šī gada Liepāja?
Jebkurā gadījumā ir vēlamais un esošais. Un vēlamo vienmēr var ietekmēt dažādi faktori, ieskaitot pašsajūtu sacensību dienā, kaut kādus negaidītus pavērsienus un ņigu ņegu. Tas nav gluži tā, ka ņem un skrien. Tāpēc to, kāds rezultāts bija manā galvā un kas galu galā no tā sanāca.. par to jau svētdien no Liepājas. Lai jums visiem shalom!
P.S. Par bildi... nē, nu jūs jau paši visu redzat... BBC ekspertu diskusija pie PUSapaļā galda par etiopieša iespējām Liepājas pusmaratonā ar tautas balsojumu... : )
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru