Sāksim ar pašu galveno. Mana pamatdistance vienmēr ir bijusi pusmaratons (21.0975) un vismaz šobrīd tas tā paliek. Nevar zināt, ko nākotne nesīs, bet, kas attiecas uz tagadni, tad viennozīmīgi – pusmaratons ir un paliek mana svarīgākā distance, kur personiskais rekords nav vienkārši kaut kāds sasniegums, bet ļoti nozīmīgs uzdevums. Un tie, kas pašpasludināto pazīst nedaudz ilgāk, zina, ka pusmaratona dižmērķis viņam ir bijis jau agrāk
Kāds tad ir pusmaratons dižmērķis? Vispirms atgriezīsimies pagātnē – 2012.gada oktobrī Pārumu Jānis, lokālās aprindās saukts arī par Jay-P vai etiopieti/kenijieti, pusmaratonu noskrēja 1:31:56, respektīvi, tas bija pārliecinoši labākais (nākamais – kas tika noskriets šī gada pavasarī, bija četras minūtes štruntīgāks) pusmaratons. Mēnesi vēlāk, leģendārajā "Skrien Latvija" noslēguma pasākumā etiopietis publiski paziņoja, ka 2013.gadā tīko pēc pusmaratona zem 1:30:00 (jeb vienkāršā tautas valodā runājot – zem 90 minūtēm). 2013.gads tika sākts ar sezonas sākuma diviem labākajiem pusmaratoniem (ne tajās vieglākajās trasēs) tobrīd (1:40:30 un 1:38:01), bet tad sekoja diezgan dramatiska lejupslīde. Nevēlos ieslīgt detaļās, bet, jā – to ietekmēja vairāku lietu kopums. Un man ir aizdomas, ka tikai kādi 30-40%, nu varbūt maksimums 50%, bija fiziskajā sagatavotībā, pārējais – galvā…
Šī gada pavasarī allaž ne pārāk veiksmīgajā Liepājā (rezultāti runā paši par sevi, bet iespējams, ka vaina bija tajā, ka Liepāja vienmēr notika vasaras viducī t.i. karstākajā laikā) izskrēju otro visu laiku labāko pusmaratonu (nu labi, distances garums, lai paliek uz organizatoru sirdsapziņas, aizvien pilsētā runā, ka shēmotāji kaut ko ne līdz galam nomērīja, ibiom…) un arī visas pārējās tendences liecina, ka etiopietis ir gatavs skriet ātrāk par 1:31:56 un varbūt pat ierakstīties 1:29:59. Ir tikai pāris lietas, kas tam būtu nepieciešamas:
- svara kategorijai jābūt stabilā etiopietī (zem 100)
- kondīcijai jābūt aptuveni kā Liepājā vai drīzāk Rīgā
- ogļhidrātu diēta ir diezgan būtisks priekšnoteikums
- psiholoģiskajai sagatavotībai jābūt šalomizētai
Kas attiecas uz pirmo punktu jeb "stabilo etiopieti", tad tas vien tāpēc, ka, jo vieglāks Tu esi, jo ātrāk pēc teorijas Tev būtu jāskrien. Lai gan, starp citu, visu laiku labāko pusmaratonu (to pašu leģendāro Siguldas 1:31:56) noskrēju ar svaru 102 kilo, kas ir ārpus stabila etiopieša robežām. Taču sportiskā forma bija lieliska, pirms tam bija ogļhidrātu diēta (tas reāli strādā) un pirmoreiz karjerā arī kompresijas zeķes. Un tās bija sacensības, kad es lidoju nevis skrēju. Ja vajadzētu, mierīgi varētu arī konīti iedzert, neizlejot, un uzkūpināt Kubas cigāru : )
P.S. Savulaik mans leģendārais tēvs teica, ka mans potenciāls pusmaratonā ir (vismaz) 1:22:00. Es tam ticu, un pie pašreizējās formas, bet advancētā etiopietī (89-93) tas droši vien būtu diezgan īzijs džobs vai vismaz tuvu tiem cipariem es būtu. Taču vispirms ierakstīsimies 89 minūtēs un pēc tam sāksim domāt par nākamo līmeni. Droši vien, ja mani nepiemeklētu skriešanas krīze 2013-2016., es jau sen būtu sasniedzis 89 minūšu mērķi, bet ar to jau dzīve interesanta, ka piedāvā dažādus surpraizus, izaicinājumus, eksāmenus un aukstu alu.
Mans galvenais dižuzdevums ir labot personisko rekordu pusmaratonā, taču medības esmu pieteicis arī īsākām distancēm – mazie dižmērķi ir personisko rekordu labojums arī 5 un 10 kilometru distancēs – attiecīgi, 20:11 (neoficiāli 19:21, bet trase nesertificēta un tā bija superforma) un 41:50 (tiesa, šīm distancēm gan "etiopieša" kategorija gan ir svarīga, jo tās tomēr ir īsākas distances, lai gan neoficiālais piecīša rekords ir sasniegts ar svaru ap centneri, tā ka tiec nu gudrs…).
Primārais uzdevums ir pusmaratons, bet arī 5 un 10 km distanču rekordiņi sildīs sirdi kā silts šņabis aukstā ziemas naktī. Tiesa, ja pusmaratona dižuzdevumu plānoju uz kādu no rudens pusmaratoniem (pagaidām vēl nezinu kuru tieši), tad sīcenītē rekordu ķeršana būtu paveicama visdrīzāk vēl līdz tam. Kā arī, protams, kaifa ķeršana un skila kačāšana taku skrējienos like Stirnu buks, Cēsis Eco Trail, Patriots un tā tālāk. Par dalību visos neesmu drošs, lai gan Stirnu buks ar mani var diezgan stabili rēķināties. Jo tā ir abpusēja mīlestība bez nosacījumiem. Līdz septembrim apzināti pusmaratonos neskriešu, jo savas attiecības ar potenciāli siltu laiku zinu un pusītes sacensībās vairs neskrienu tikai skriešanas pēc. Ambīcijas, you know….
Un zemāk mači, kuros esmu vairāk vai mazāk ieinteresēts:
(iekļauti arī tie, kuri iepriekš listē nav bijuši)
29.07. Pokaiņu Stirnu buks
04.08. Liepājas stunda
05.08. Cēsis Eco Trail
12.08. Kuldīgas pusmaratons ( 5km vai 10km)
19.08. Milzkalna Stirnu buks
26.08. Latvijas čempionāts 10 km Piltenē
27.08. Ielūdz Ozolnieki (5km vai 10km)
09.09. We Run Riga (5km)
10.10. We Run Riga (10km vai 21km)
17.09. Valmieras maratons (21km)
23.09. Gaujas Senlejas Stirnu buks
24.09. Ozolnieki (5km)
07.10. Siguldas pusmaratons (21km)
21.10. Karostas Stirnu buks
22.10. Ozolnieku pusmaratons (21km vai 10km)
12.11. Skrējies Patriots
10.12. Ozolnieku Ziemas skrējiens (15km)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru