Skaidrs, ka ambīcijas abos gadījumos bija kosmosā - tikai un vienīgi personiskais rekords (tātad, attiecīgi, vismaz 1:30:33 un 41:43). Pusītē gan es nopietni cierēju uz "Breaking 90", respektīvi, ātrāk par 90 minūtēm jeb vismaz 1:29:59, taču pēdējā nedēļa (ieskaitot Ozolnieku 7.5km) pārliecību, kas līdz tam bija augstā līmenī, iedragāja. Varbūt apziņā, varbūt zemapziņā, bet fakts paliek fakts. Neskatoties uz to gan noskaņoju sevi uz 1:29 un starta dienas rītā noskaņojums bija... visumā pieklājīgs. "Breakdance" manā izpildījumā nebija, bet mazliet dzīvespriecīgi patirinājos.
Augstākminētais vārds uz četriem burtiem daudzskaitlī nekad nenāk viens, tāpēc nav brīnums, ka_ _ _ i (kapital šou poļe čuģes - nazviķe bukvu iļi slovo) bija jau pa ceļam uz Siguldu, kad uz [cenzēts] Latvijas ceļiem maķenīt sa[cenzēts] auto. Visticamāk, atspere. Labi, ka Sigulda ir tuvu, laika rezervīte mums bija pietiekama un uz startu paspējām.
Pirmie kilometri patiesībā bija tīri labi. Neskatoties uz to, ka pirmajā kilometrā bija jāapdzen tie ģēniji, kas nostājās priekšā un pēc 500 metriem jau pastaigājās kā tūristi pa zelta rudeni Siguldā, tas tika veikts pa 4:08. Otrais kilometrs bija vēl labāks - ap 4:04, kas vidējo tempu pacēla uz 4:06, uz brīdi pat 4:05. Pašsajūta bija laba, tāpēc priekpilni jozu tālāk, prātojot, ka 1:29 ir tīri reāls. Tiesa, jau diezgan drīz temps neuzkrītoši sāka kristies (patiesībā, visticamāk, uzkrītoši, bet tā kā mans pulsometrs ir aizgājis tūtā un drīz tiks sašķaidīts ar āmuru, tad nezinu cik tieši uzkrītoši) un fiziski arī sāku justies čābīgāk. Kājas klausīja labi, mugura, kas man niķojās nedēļas gaitā, arī erroru nemeta, elpojās jūtami labāk nekā pirms nedēļas Ozolniekos, taču tik un tā - sajūta tāda, ka baterijas nosēžas un turklāt diezgan strauji. Jau pirmais piecītis bija kādas 40 sekundes lēnāk nekā Ozo (tas gan neskaitās, jo tur spiedu uz ātrumu konkrētajā distancē) un kādas 23-25 sekundes lēnāk nekā Valmieras pusmaratonā.
Patiesībā jau pirmie 5.27 kilometri jeb pirmais aplis bija tempā (4:15), kāds man jānotur visu distanci, lai ierakstītos 90 minūtēs, bet, protams, ka tempa lejupslīde turpinājās. Otrie pieci (atsevišķi ņemot) bija jau 4:34, trešais aplis 4:51, bet noslēdzošie 5.27 km - brrr, 5:01. Faktiski izteikts tūristiņš. Taisnības labad jāatzīst, ka trešajā aplī man sākās problēmas ar pēdu (jā, vecā labā vaina), drīz tam pievienojās arī augšstilba daļa līdz celim (arī pēcsacensību sajūtas smagi ož pēc ITB jeb ilitobiālās saites) un es jau sāku domāt - [trīs burtu cenzēts vārds], nu ir _ _ _ _, drīz būs jālec uz kreisās kājas, jo labā atrubīs padevi. Turpināju tizli klunkurēt, bet ceturtajā aplī, ap 19. kilometru tomēr pieņēmu nepopulāru lēmumu uz kādām 20-30 sekundēm pāriet soļos - pirmkārt, lai izvingrinātu pēdu (pēc tā mēdz atlaist), otrkārt, lai atvilku elpu - sak, kaut vai rāpus, jenotiņā vai uz kreisās kājas, bet zem 100 minūtēm (under 1:40) jātiek, jo bija skaidrs, ka nekas jēdzīgāks tur nesanāks. Brīdī, kad kāds garām skrienošs čalis krievu valodā centās uzmundrināt ar tekstu "Saņemās. Turās. Līdz finišam vēl nedaudz", man gribējās uzburkšņēt pretī: "[cenzēts] lieku, Šekspīr". Ikviens skrējējs zina, ka tizlākās frāzes, ar ko uzmundrināt ir "Tu to vari", "Saņemās" un tamlīdzīgas. Un, ja Tev kaut kas sāp vai besī, tad viss pareizinās ar vismaz 69.
Īsi pirms finiša satiku Daci, viņa trases malā mani, protams, atbalstīja. Sapratu, ka tagad paļubasu ir jāskrien, jo iet tikai... pārgājienā : ) Tāds bija arī mans noskaņojums, sak, līdz finišam jau izvilkšu kaut vai ripojot pa asfaltu. Patiesībā noskaņojums bija - iedodiet kabatlakatiņu un aizvāciet visu šo baru ļaužu. Ieskrienot finišā baigā prieka nebija. 1:38:23 (kādreiz par tādu ciparu būtu varbūt ne kaifā, bet tuvu tam) tomēr ir tikai 14. labākais pusmaratons (no 43) un pirms mēneša bija 8 (!) minūtes ātrāk. Distances otrā puse bija par 5.5 minūtēm lēnāka kā pirmā, kas nav tipiski. Tātad, kaut kas tiešām nebija kārtībā. Labā ziņa - devītais pusmaratons pēc kārtas zem 100 minūtēm. Sliktā - man te pēc Valmieras mazliet uzmirdzēja (kā zvaigznīte) dažādi Napoleona plāni par nākamo gadu, bet izskatās, ka būs jāiesvīst vairāk par tiem sviedriem standarta treniņos, lai tos realizētu.
Starp Valmieru un Siguldu starpā bija mēnesis un vēl šis tas. Pirmkārt, bija kaut kāds snaudošais saaukstēšanās vīruss. Tas ir apmēram tāpat kā ar sīcošu odu - it kā sīkums, bet tik nepatīkami un miegam traucē. Otrkārt, pēdējās nedēļas klapatas ar muguru un / vai, iespējams, zarnu traktu. Treškārt, iespējams, pēc ilgi gaidītā personiskā rekorda mazliet atslābu. Ceturtkārt, veselības klapatu dēļ mazliet izkrita pāris svarīgi treniņi. Jo uzreiz pēc Valmieras cipari simpātiski (es neteiktu, ka izcili, bet pievilcīgi ar jaukām tendendēm). Piektkārt... alus, o nē, tas nebūtu taisnīgi pret alu viņu vainot manos rezultātos : ) Un vispār nedēļu pirms starta, kā ierasts, atturējos.
Patiesībā, arī pirms Valmieras es nejutos 100% ideālā pašsajūtā. Psiholoģiski bija 100, fiziski arī bija 100, bet organisms epizodiski uzvedās kā caca. Domāju, ka sajūtās tie bija 65, maksimums varbūt 75% tīri no pašsajūtas. Ja būtu vismaz 80, domāju, ka būtu arī "Breaking 90". Bet tā ir tīrākā teorija. Sak, kā būtu, ja būtu. Tas, ka tas man ir pa spēkam, ir skaidrs kā diena. Arī 1:22 (82min), ja kas, ko tētis nosauca par manu potenciālu.
Tā kā pēc Siguldas man ir ne pārāk labs noskaņojums, tad atļaušos mazliet paburkšķēt. Kā teica slavenais Ģima Nagijevs cirka izrādē "Logi", tad "mi načinajem":
- kāda ponija pēc organizatori visus laida vienā barā? pirms pāris gadiem dzirdēju argumentu no organizatoriem, ka pilsēta pieprasa pēc iespējas ātrāku atbrīvošanu no skrējējiem, jo tūristiem jābauda zelta rudens
- papildinot pirmo burkšķi - kāds jums [cenzēts] zelta rudens - 19. oktobrī vismaz Siguldā no z-rudens nav ne smakas. Iecavā, Lilastē, bet ne jau Siguldā. Kaut kāds drūms rudens ar kokiem, kas ir kaili, kā Zoja 18+ filmā
- vēlreiz papildinot pirmo burkšķi - kas tā bija par mistisku iesildīšanos plkst. 10:20? dzirdēju viedokli, ka "katrs iesildās pēc saviem ieskatiem". Mani mulsina, kāpēc programmā bija norādīts, ka iesildās 5 un 10km distances, bet ne pusmaratons. Un vēl - tiešām iesildās 30-35 minūtes? Ja jau pilsētu jāatbrīvo no skrējējiem par labu tūristiem Dītriham, Seržam, Džeinai, Felicitai utt., bet 10:20 sildās TIKAI 5 un 10km distances (lai gan 11:00 startē visas kopā), tad kas liedza viņus tad izlaist trasē?
- trase ar kretīnpagriezieniem (2 gab 180 grādu pagriezieni x 4 = 8 plus vēl pāris pietiekami strauji) nav tas, ko skrējēji gaida. Vismaz ne Jānis, Dace, Māris un ogļracis Fedosejs, kam patīk taisnas līnijas. Trasē bija pāris mīlīgas vietas, to nevar noliegt. Taču neticu, ka nevarēja iztikt bez 180 grādiem. Vismaz vienu jau noteikti varēja likvidēt.
- šogad piedalījos četros BigBank Skrien LV posmos. Mans rangs: Kuldīga, Liepāja, Valmiera, Sigulda. Kā redzam pēc šī, tad esmu objektīvs, jo, ja viss būtu pēc rezultātiem, tad Valmiera visus sakapātu ar gaļas nazīti, bet Kuldīga būtu ne augstāk kā trešā : )
- man šķiet, ka BB Skrien LV komanda / posmu organizatori atgādina iemiguši lāci, kas ir labi paēdis. Asfaltā konkurentu nav, Stirnu buks neskaitās konkurenti, jo ir pavisam cits profils un daudzviet tiek vienkārši atsists numurs. Mani komplimenti tikai Kuldīgai, kas tur līmeni. Liepāja arī bija vislīdz jauka, bet trasi tur laikam mēra litrabolists Ivans (amīši teiktu, ka Aivens) ar 3m mērlenti : )
- BigBank Skrien LV feisītī pēdējā ziņa 16. oktobrī. Laikam šodien nekas nav noticis. Labi, ka draugos ir Mareks,Lauris un Dace - izrādās, ka, šodien notika BigBank Skrien Latvija sezonas fināls.
- lai par Siguldu nebūtu tikai vissirslikti.lv - paldies Dievam, ka par komentētāju tika piesaistīts Ivars Bācis. Valmierā baigā bēdu ieleja... Aaa, nu jā, medaļa arī smuka.
- kas tālāk? sieva nikna, pats neizgulējies? Oi, pardon, tā bija "Prostamal Uno" reklāma. Es gribēju teikt, ka tālāk ir alus. Pelnījis īsti neesmu, bet pret gruzonu palīdzēs.
Nākamnedēļ rudens Zibens kross, novembra sākumā "Ņipro Ikru" skrējiens seriāla "4 debespuses" ietvaros Rīga - Iecava 42km, iespējams 16. novembrī skrējiens "Patriots", bet decembrī "Noskrien Ziemu" Priekuļos. Pa lielam man ir vēl pāris ambīcijas, tāpēc konjaku un Kubas cigāru baudīšu tuvāk decembra beigām. Shalom!
Mani 43 pusmaratoni:
Valmiera 2019 (16.09): 1:30:34
Sigulda 2012 (13.10): 1:31:56
Valmiera 2017 (17.09): 1:34:18
Sigulda 2017 (07.10.): 1:35:24
Liepāja 2017 (26.03): 1:35:48*
Valmiera 2011 (18.09): 1:35:53
Valmiera 2012 (16.09): 1:36:41
Liepāja 2018 (07.04): 1:37:35
Ventspils 2012 (16.06): 1:37:37
Biķernieki 2013 (28.04): 1:38:01
Valmiera 2018 (16.09.): 1:38:05
Ventspils 2011 (19.06): 1:38:12
Sigulda 2011 (15.10): 1:38:20
Sigulda 2019 (19.10): 1:38:23
Valmiera 2010 (19.09): 1:38:57
Aizkraukle 2017 (27.05.): 1:38:58
Ozolnieki 2010 (23.10): 1:39:40
Rīga 2018 (20.05): 1:39:49
Rīga 2010 (23.05): 1:40:29
Rēzekne 2013 (4.04): 1:40:30
Ozolnieki 2014 (19.10): 1:41:29
Liepāja 2012 (15.07): 1:41:53
Sigulda 2014 (11.10): 1:42:47
Valmiera 2009 (27.09): 1:42:51
Viļņa 2013 (15.09): 1:43:57
Mežaparks 2011 (16.04): 1:44:32
Mežaparks 2010 (27.03): 1:44:40
Biķernieki 2012 (29.04): 1:44:48
Liepāja 2011 (17.07): 1:45:10
Valmiera 2014 (21.09.): 1:45:11
Sigulda 2013 (12.10): 1:45:22
Kuldīga 2013 (10.08): 1:45:33
Rēzekne 2015 (06.04): 1:45:45
Rīga 2014 (19.05): 1:47:22
Ventspils 2014 (15.06): 1:47:55
Kuldīga 2014 (09.08.): 1:47:59
Biķernieki 2014 (29.04): 1:47:59
Ventspils 2015 (21.06): 1:49:57
Rīga 2013 (19.05): 1:50:12
Kuldīga 2010 (07.08.): 1:50:15
Ventspils 2013 (22.06): 1:53:12
Jelgava 2014 (12.07): 1:56:02
Liepāja 2013 (20.07): 2:03:39
* - tautā runā, ka distance bijusi savus 300 metrus īsāka...
P.S.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru