Piedāvātā ziņa

trešdiena, 2020. gada 23. decembris

Etiopietis, S6E2: pašpasludinātā atgriešanās -1.9 (+23.1)


Shalom! Pirmā nedēļa Etiopieša sestās sezonas pirmajā nedēļā ir aizritējusi. No mārketinga un sabiedrisko attiecību viedokļa, protams, svarīgi startā ielikt jaudīgu pieteikumu, lai, kā sacīt jāsaka, konkurenti bīstas un fani attālināti sajūsmā lauž krēslus. Tā principā ir bijis visās etiopieša sezonās, ka starta uzrāviens ir varens. Lai gan, nupat runājot ar ekspertiem, tomēr nonācām pie secinājuma, ka nav svarīgi kāds ir starts, svarīgi kāds ir finišs.

Lai vai kā, principā manas ekspektācijas bija augstākas nekā to uzrāda bezkaislīgie skaitļi. Piemēram, 2016.gada etiopietī pirmajā nedēļā aizlidoja 3.0 liekie kilo, bet 2018. gada versijā "Renesanse. Izlaušanās" pa pieskari aizgāja 2.1. Tātad ambīcijas pieprasīja kādus 2+, kā minimums. 



Kā jau iepriekš tika minēts, principā "pašpasludinātā atgriešanos" vismaz visā, kas attiecas uz skriešanu, sāku ātrāk nekā projekta oficiālo startu pirms nedēļas. Respektīvi, realitātē projektu sāku agrāk, bet publiskajai pirmizrādei gaidīju iespējami labāku zvaigžņu stāvokli. Ezotēriķi apstiprinās, ka it matters. Tikai neprasiet šo follijgalvai, viņš ir pseido ezotēriķis. 


Ja skatās uz manu fizkultūras ainavu pēdējo 16 dienu (faktiski pusmēneša) griezumā, tad aina(va) ir visumā (iespējams, arī galaktikā) simpātiska – skriets 11 reizes, kopā salasot 105 kilometrus. Bilde zīmējas gandrīz kā ziedu laikos, kad 200+ kilometri mēnesī tāds pīpis vien  bija. Pēdējos treniņos arī tendences top arvien pievilcīgākas, kas, iespējams, ļaus man vecgada vakarā izvilkt Kubas cigāru un iešaut konīti par godu veiksmīgam projekta sākumam un globāli klaji sadi*stam gadam, sak, uz neredzēšanos, vecais perdeli!

"Pašpasludinātā atgriešanās" pirmā nedēļa noslēdzās (jā, manās vīzijās blogi tagad ir paredzēti nedēļas vidū, tātad otrdien, trešdien vai ceturtdien) ar vienu pieklājīgu "Ņipro Ikru" treniņu manā mīļajā sādžā Lilastē, ko ieskauj mežs un jūra. 15.69 kilometri jeb gluži tik, cik izvirtuļiem tīk. Lai arī dienu iepriekš es nebūt nedzesēju ikrus un normāli uzkāpināju tempu 10km treniņā, skrējās visumā pieklājīgi. Neizmantotu vārdu "lieliski" vai "ideāli", lai gan, ja par atskaites punktu ņem jebkuru šī gada koptreniņu, tad jā – šis bija zajebis. Medus torte uz līdzšinējo buļļa ekskrementu fona. Beidzot es nebeidzos nost un neatpaliku no čaļiem par puskilometru. Lai gan jāatzīst, ka visas kārtis bija manās rokās – atturējos maršrutā iekļaut kalnus un paugurus, izvēloties iespējami līdzenu trasi, jo pašreizējā kondīcijā kalni mani nobeidz.

Sezonā, kad sezonu grūti nosaukt par sezonu, manas aktivitātes var dalīt divās dalās – līdz martam un pēc marta. Līdz martam viss bija glauni, "Noskrien ziemu" mačos biju ātrs un talantīgs, arī treniņos viss bija pa skaisto un es jau klusībā kalu plānus Latvijas veterānu ziemas čempī ne tikai izcelt zeltu soļošanā, bet arī labot personisko rekordu jūdzes skrējienā un pirmoreiz izskriet zem sešām minūtēm. Principā diezgan droši, ka kaut kādos savas karjeras posmos es to mierīgi varētu būt paveicis, piemēram, pat tālajā 2009.gadā, bet oficiāli tas nav noticis. Šo atstāsim kā filozofisku tēmu kādam no nākamajiem blogiem. Tātad, atgriežoties pie publicētā – februāra beigās apslimu ar dīvainu vīrusu. Man nav ne jausmas, kronis, bronhīts, šupadapakudabra vai kas tas bija, bet pirmoreiz man oža pazuda pilnībā un sentēvu metodes vīrusa sakaušanā arī nepalīdzēja. Pēc tam fiziski sekoja diezgan štruntīgs pavasara – vasaras – rudens periods. Jā, es pakāpeniski, protams, aizgāju arī speķī, bet kad man sākās fiziskās formas lejupslīde, elpceļu un jaudas problēmas, es vēl biju salīdzinoši slaids fizkultūrietis. Bet šis arī droši vien temats nākotnes blogiem. Pierakstu blociņā.

Tiktāl lirika, bet, ja par skaitļiem, tad pirmajā nedēļā (vai divās, kā uz to skatās) -1.9 kilo. Pieklājīgi. Normāli. Pakāpeniski un pārdomāti. Vēl vairāk piedomājot pie ēšanas, piemēram, atturoties no piparkūkām un rasola  Ziemīšos, ir iespējas sasniegt vēl labākus skaitļus. Varētu atteikties arī no alus un dzert dabīgas ābolu, dzērveņu, brūkleņu un citas sulas, kas iegūtas ar aukstās spiešanas tehnoloģiju, bet… alus tomēr ir garšīgs un B vitamīnīgs. Un kā teica mūsu pārgājiena lieldraugs "Piebalgas alus": spēks no saknēm. Mhm! 

1. nedēļas kopsavilkums:
noskriets: 49.0km
kg mīnusā nedēļā: -1.9
kg mīnusā kopā: -1.9
līdz mērķim: +23.1

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru