Oho, kas to būtu domājis, vai ne? Un tagad visi godīgi paceļ rociņas un pasaka,
cik no jums patiešām domāja, ka "Etiopietis" finišēs ar 8. oktobri? Protams,
ka tā bija tikai draiska koķetēšana ar sekotājiem, jo es jau iepriekš biju
teicis, ka tā vai savādāk projekts turpināsies, un kas gan tas par projektu, ja
nesasniedz savu galveno mērķi t.i. Etiopiju līdz kurai man pēc oficiālajiem
datiem vēl 8.5 kilo. Mērķis nav izpildīts, kamēr tas nav izpildīts!
Tas ir pamatmērķis. Vēl man plānā bija un ir arī beidzot pēc ilgāka laika noskriet pusmaratonu (pēc skaita 35.), visur visādi citādi zīmēties ar projektu "Etiopietis", un, iespējams, piesaistīt arī uztura speciālistu. Tā sacīt – disciplīnai. Jo viena lieta, ka Tu gudri malku cērt un vakaros štopē sieru pa abi gali, bet pavisam savādāk, kad tev blakus ar pātagu stāv Lolitas Neimanes aroda pārstāvis. Mans uzticamais draugs un atbalsts paliek Veselības centrs "Krio", kas ne tikai mani regulāri nosaldē un palīdz man atjaunoties, bet arī rada lielisku noskaņojumu visai dienai.
Un vēl. Man ir krājkasīte, kas būtībā ir maķīša kolas glāze (jā, kaut kad kuiļa periodā acīmredzot biju ieklīdis maķītī vai hesītī), kurā es metu naudiņas. Jau pirms pusgada sev nosolījos, ka tā nauda aizies labdarībai. Tagad par to atcerējos, bet virzienu, kurā naudiņu virzīt īsti nebiju izdomājis. Idejas virmoja dažādas. Bet šobrīd gribu visus aicināt ziedot iecavniekam Austrim Augustam, kuram steidzami nepieciešama aknu transplantācija. Izdari labu darbu un noziedo: http://bit.ly/2dWBjSY
Un vēl. Jau pirms kāda laika biju apsolījis leģendārajam Edmundam, ka ap Ziemīšu laiku kopā ar Latvijas handbola tiesnešiem skriešu slaveno "beep testu", respektīvi, tā ir tāda fizisko spēku pārbaude, kas ir maķenīt līdzīga man bērnībā tik mīļajam atspoles skrējienam, kur savos jaunības gados biju fenomenāli labs. Bet kā zināms, viss nāk un aiziet tālumā… Pēc idejas man vajadzēja skriet jau vismaz aizpagājušajā testā, bet beidzot esmu tam nobriedis, jo... nu ja, beidzot forma civilizēta, lai neizskatītos sūdīgi un visu to kumeļu fona. Edmund, tuvāk Ziemīšiem, atgādini man par šo un es tev parādīšu skilu. Vai arī otrādi : )
Un vēl. Lai arī pamatmērķis "Etiopietī" ir sasniegt Etiopiju līdz kurai vēl tikai 8.5 kilo, maksimālais uzdevums līdz Ziemassvētkiem ir dabūt nost tikpat, cik līdzšinējā etiopieša misijā, proti, 18.5. Atšķirība tikai tajā, ka "Etiopietis. Season 1" man tam bija 13 nedēļas, bet "2. sezonā" tikai 11. Ja nepiemetam klāt nedēļu un nepaziņojam, ka vislabāk projektu tak finalizēt 1.janvārī.
Tiem, kas uztraucās, ka pēc "S1E13" esmu palaidies un sācis uzdzīvot – nav stresa, aizvien sevi uzturu "etiopieša režīmā", lai gan to mazliet maitā kaut kāda sasodīta un pagaidām nenoskaidrota alerģija, kas čakarē manu dzīvi jau nepilnu nedēļu… Nekas, piebeigsim paļubomu!
Starp citu, projekta "Etiopietis" S1 pārliecinoši lasītākie blogi bija tieši pirmais un pēdējais, respektīvi, starts un finišs. Tas laikam tāpat kā ar filmām un grāmatām, vai ne? Vidēji blogu ik nedēļas izlasīja 72 cilvēki, bet vidējo stipri uz augšu pavilka pirmā un pēdējā nedēļa, kad bija, attiecīgi, 284 un 216. Galvenais gan nav ļautiņu skaits – ja "Etiopieša" iespaidā vismaz viens cilvēks saņēmies uz tikumīgāku dzīvi, tas jau ir ieguvums. Ja šā bloga iespaidā vismaz viens noziedos Austrim – tas jau būs lieliski. Neapšaubāmi, projekts "Etiopietis" ir šovs un pakazuha, taču es ticu, ka tas klusiņām arī motivē un aicina uz labiem darbiem. Izdari labu darbu un padari pasauli labāku arī Tu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru