Visam skaistajam reiz pienāk gals, un arī projekts "Etiopietis" piedzīvojis savu finālu. Kā plānots – 8. oktobrī Siguldā, bet vai patiesi ar izpildītu plānu un noskrietu pusmaratonu? Nedomāju vis…
Atgādināšu, ka projekta sākotnējais "īzī pīzī" mērķis bija maksimums 27 kilogrami, minimums 22, bet kā jau ideālists, es, protams, pieturējos pie lielākā cipara. Starts šim pasākumam bija visnotaļ apņēmīgs, bet dzīves reālijas ieviesa savas korekcijas. Ak jā, pavisam ideālā variantā bija pusmaratons Siguldā kā "Grand Finale", bet…
…jā, arī pusmaratonu es nenoskrēju. Pēc ilgstošām pārdomām un kaujām ar visādiem vīrusiem es izlēmu par labu 10.54 kilometriem. Sak, "sirsniņa mums viena, bet žīdu vesels bars…" Kā zināms, pirms nedēļas Salaspilī tas skrējiens bija tāds samocīts un ķep ļep, kas lielā mērā arī lika nosvērties labu 10.5 nevis pusmaratonam. Protams, ka pusmaratonu es arī varētu lempīgi kā "Baltie lāči" notusnīt, bet minimālās prasības bija vismaz ne sūdīgāk kā pēdējo (1:49:57, Ventspils, 2015).
Vispār dīvaini, ka fināla sacensību rītā sirsniņa tā kā grūtsirdīga jutās (ne ta sāpēja, ne ta spieda), tāpēc iešāvu papildus dopinga šaibu (mildronātu, lai man piedod WADA). Ceļā uz Siguldu man vēl bija zināmas šaubas, bet iesildoties es sapratu, ka IR – "rajons ir jātur" un "būs seksīgi". Un šoreiz tas nebija Krio divu dienu, bet gan 26 stundu likums, jo forsmažora dēļ man nācās saldēt savu ekZistenciālo būtību nevis ceturtdienas vakarā, bet piektdien no rīta. Saldējās labi – enerģija pāris dienām un smaids uz nedēļu : )
Skrējās viegli. Kaut kādā ziņā pat baudpilni. Vienīgā problēma bija motors (sirsniņa), un vesels bars mudaku, kas maisījās pa kājām pirmajos kilometros : ) Bet tiklīdz izdevās iegūt vajadzīgo ritmu, viss gāja kā pa sviestu. Savā ziņā tas kaut kādā mērā atsita 2012.gadu, kad savu visu laiku labāko pusmaratonu (un arī Siguldā) noskrēju 1:31:56 – arī šogad plīsiena nebija, un es kā sprigans kumeļš finišēju ar 49:34. Tiesa, salīdzinot leģendāro 2012.gada tempu pusmaratonā ar sestdienas desmitnieka tempu, var gadīties iesmiet bārdā (attiecīgi, 4:21min/km un 4:42). Bet kā sacīt jāsaka – toreiz zāle bija zaļāka, etiopietis vieglāks un vēl daudz kas cits. Tagad var plaukšķināt plaukstiņas kaut vai tāpēc, ka sestdienas skrējiens bija ātrākais pusotra gada laikā, turklāt ar apbrīnojamu stabilitāti un spēju noturēt tempu visas distances garumā.
Atgriežoties pie projekta un tajā paveiktā, tad 13 nedēļās esmu pakāsis akurāt 18.5kg. ieskaitot pēdējā nedēļā nozūmēto kilīti. Teorētiski daudz, praktiski… varēja būt vēl vairāk. Bet visā visumā uz leju iet un tas ir galvenais. No minimālā mērķa jeb 22kg atpaliku tikai 3.5, bet no maksimālā… nu ja, arī tāds nieks viens ir – 8.5. Plāns izpildīts par 68.5% - respektīvi, divas trešdaļas no plāna. Skan jau labi, vai ne?
Vēl labāk gan jau skan tas, ka projekta laikā sākot ar 8.jūliju noskrēju 454 kilometrus, no tiem divas trešdaļas jeb ap 300 – no septembra, kad sākās "Etiopieša" lielais ieskrējiens (jā, pirms tam skriešanas ziņā tāda muļļāšanās vien bija). Jā, savā ziņā projektam tika pielikts labs finālpunkts ar labu skrējienu par kuru pašam prieks, un, kā viedie saka – kāpēc sevi mocīt pusmaratonā, ja var mocīt desmitniekā?
Šodien tāds kā sagurums kaulos un dvēselē, vai zinies. Šeit daudziem noteikti uzpeld jautājums - kas tālāk notiks ar projektu "Etiopietis"? Es mazliet apdomāšos, davai? Nu līdz pirmdienai vai otrdienai, bet konkrētu dienu nesaukšu, jo es jau par fināla blogu samānījos, ka tas būs 8.oktobra vakarā, bet ieradās ta 9. oktobra pēcpusdienā. Tā gadās, katram iedvesma savādāk badās!
Projekta "Etiopietis" rezumē
kg mīnusā: 18.5
kg līdz mērķim: 8.5
mērķis izpildīts par: 68.5%
noskriets: 454km
vēl jāskrien: dafiga : )
P.S. Paldies veselības centram "Krio" :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru