15. nedēļa. S2E3: #EsEsmuStirnuBuks un +0.7kg / -19.8 (+7.2)

Murr! Projektā "Etiopietis" jau ceturtais mēnesis tuvojas noslēgumam, un kas ir svarīgi – man nav apnicis. Jeb kā savulaik dziedāja Lauris: "…un es skrienu, skrienu vēl, man vēl jāpaspēj…" Principā jau brīžiem, kad tā pavairāk skriets vai aizvadītas sacensības, mēdz uznākt tāds moments, kad jūtos tā kā mazliet iztukšots, bet tas ātri pāriet. Kā saka – aliņš dara brīnumus. Vai arī kriosauna. Un tā…  : )

Aizvadītā nedēļa bija patiešām ražīga. Pirmkārt jau tāpēc, ka piekto reizi karjerā noskrēju 70+ kilometrus. Vairāk nekā trešo daļu šī čaklumiņa  sakrāju brīvdienās, kad divreiz noskrēju 12.5 kilometrus – vispirms sacensību režīmā, pēc tam čilojot.

Sacensību režīms akurāt bija mana vēsturiskā debija taku skrējienā "Stirnu buks" – jā, beidzot es saņēmos un uzskrēju izdaudzinātajā un labām atsauksmēm apvītajā sacensību seriālā. Lai arī laiks sacensību rītā Valmierā bija "pēc suņa" skaidrs, ka sliktu laika apstākļu nemēdz būt – ja kādam šķiet, ka mēdz, tad tas jau ir stāsts par baletdejotāju, kam debesu zvani traucē. Pirmajam startam izvēlējos "Zaķa" jeb 12.5 kilometru distanci. Pirmajos kilometros sapratu, ka baigi pērties uz priekšu un pa galvu pa kaklu apdzīt visus nav vērts – takas ta šauras un viss tas atņems enerģiju. Protams, ja varēju, apdzinu, kas apdzenams, bet baigi neforsēju. Tā teikt, baudīju kolektīvo orgasmu, ko sniedz skriešana.

Tā ņiprāk apdzīšanas manevri sākās vietā, kur bija sprinta etaps, respektīvi, distances kusaks, kur laikam varēja dabūt kaut kādus papildu bonusus (neesmu drošs, ka manā distancē tie izspēlējās). Kā smejies, protams, ka sprints bija kalnā. Kalns tāds simpātiski stāvs, bet vai tad etiopietim kaut kas ir grūti? Protams, ka nē. Nospļāvos un jozu augšup. Principā kā Etiopijas cigāru pīpējot apejot tos, kas līdz tam bija pamanījušies no manis atrauties. Lūk, ko nozīmē "Ojāra Pāruma kalnā skriešanas metode", biedri un draugi. Un uzkačāts etiopieša skils! Vienubrīd, kad dzirdēju kādu jauniešu frāzi: "Visi mūs apdzen", gribējās piebilst: "Welcome to Ethiopia" : ) Īpaši kaifīga bija distances otrā puse, kad tā smuki visiem gāju garām, tostarp, pēdējā kāpumā pirms finiša. Un finišs! Distancē uzkrāto nogurumu drīz vien nomainīja aizdomīga eiforija un sajūta, ka #EsEsmuStirnuBuks. Patiesi, patiesi, es jums saku – jutos kā sapīpējies vai apreibis, un neesmu drošs, ka tas bija normāli, bet iespējams, ka tāds ir tas stirnu buka kaifs. Un par to personisks un sirsnīgs paldies Rimantam Liepiņam un visai Stirnu buks komandai!

Kas attiecas, uz projekta "Etiopietis" galveno uzdevumu, proti, kilīšu likvidēšanu, šajā nedēļā tie īsti nepratās kristies, bet…. da kuru gan tas uztrauc? : ) Vairāk skrienot vairāk gribas ēst, un es pat nekautrēšos atzīt, ka iepriekšējā nedēļā arī visumā atklāti kritu grēkā – nu nespēju es pretoties siera valdzinājumam un ēdu to (ļoti) daudz (a ko lai dara, ka man sasodīti garšo), arī dažādus riekstus esmu sācis grauzt diezgan regulāri. Ikdienas porcijas, piemēram, rīsiem arī paliek lielākas… jo enerģiju, lai skrietu kalnā, tak vajag. Veca gudrība vēsta, ka jo vairāk skrien, jo vairāk pēc paikas prasās. Un tomēr, runājot par grēkiem - neticami, sensacionāli un fenomenāli, bet ķiploku grauzdiņi aizvien nav manā arsenālā…Un nav tā, ka baigi prasās. Toties graudainais biezpiens featuring tomāti un lociņi ir kā narkotika. Īsti nezinu, kas tieši šoreiz bijis pie vainas, bet nāca klāt 0.7. Būtu jau labi, ja tā būtu pudele, šoreiz diemžēl tas ir kaut kas cits : ) Bet satraukumam nav ne mazākā pamata – kā rāda tendences un vēsture, tad šonedēļ kilīši ies uz leju. Kā pa slidkalniņu, jobtv : )

Mazliet esmu arī ieskicējis 2016. gada noslēdzošos startus, kur varētu startēt, tiesa, visi gandrīz visi starti ir provizoriski, taču ar varbūtību, ka tajos tiks skriets. Pirmie divi gan ir zem lielas jautājuma zīmes, jo buciņu skrienot mazliet pēda savainota. Būs labi!

30.10. Ogres Zilo kalnu skrējiens (10km)
05.11. Siguldas divu tiltu skrējiens (9.4/12.9km)
12.11. Skrējiens "Patriots" (12/24km)
11.12. Ozolnieku ziemas skrējiens (15km)
27.12. Shuttle Run Test (God only knows)

Skaidrs, ka gada svarīgākie mači ir pēdējie un mans vecais draugs Edmunds zina kāpēc : ) Ja kas, tad Shuttle Run Test neoficiālais rekords ir 17.0 un to sasnieguši pieci cilvēki, no kuriem pazīstamākie ir izcilais vieglatlēts, divkārtējs olimpiskais čempions 1500 metros, pašreizējais IAAF prezidents Sebastians Ko (what a surprise!) un divkārtējs NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs Stīvs Nešs. Es konkrētu mērķi vis nenosaukšu, jo ar muti braukt māk daudzi un kas notiek pēc tam visbiežāk var redzēt tādā sporta veidā kā bokss : ) Shalom!