Shalom! Pēdējās nedēļās pašpasludinātā etiopieša bloga statistika svārstās no "vidējā aritmētiskā" uz "krietni zem" un atpakaļ. Jādomā – vai etiopietis kļuvis paredzams, viņa filozofiskie apcerējumi ir garlaicīgi un apnikuši vai arī viss slēpjas virsrakstā un titulbildē. Tāpēc šoreiz ieliksim azartisko un draisko misteru Bīnu un lūkosim, kā (vai) viņš mums palīdzēs "uzkačāt statistiku".
Starp citu, azarts bija aizvadītās nedēļas centrālais vārds pašpasludinātā etiopieša birojā. Bija divas opcijas, kur startēt – Liepājas stundā vai Cēsis ECO Trail. Lai arī pirms sezonas vēju pilsētas stundiņa galīgi nebija plānā, bet CET bija viens no kārdinošākajiem startiem, šoreiz lēmu par labu Liepājai. Zinu, ka būs cilvēki, kas šokēti jautās: "Porque?" Paskaidroju – sezonas galvenais uzdevums ir pusmaratons, kas ir līdzenumu starts un Liepājas stunda ir perfekts tempa treniņš. Takās es tomēr (agrāk vai vēlāk distancē) esmu staiguļa tipa skrējējs, bet man vajag tempu, man vajag ātrumu.
Tad nu pieteicos Liepājas stundai, kur man starts bija akurāt 23:30 piektdienas vakarā. Principā nekā pārsteidzoša, jo es esmu vakaru skrējējs. Lai arī ne gluži tik vēls, bet šad tad gadās arī īsi pirms pusnakts. Pirms Liepājas stundas savā treniņplānā veicu korekcijas – ja pirms tam dienu pirms mačiem nekad neskrēju vairāk par 3 km, tad šoreiz ņēmu un uzskrēju 11 km. Iespējams, stratēģiska kļūda īstermiņā, taču es domāju ilgtermiņā mans uzdevums ir pusmaratons ne lēnāk kā 89 minūtēs, tāpēc pēc idejas Liepājas stundu tikai par 50% uztvēru kā sacensības, bet otri 50 – tas bija ideāls temps treniņš.
Savā līdz šim vienīgajā startā "Liepājas stundā" 2013. gadā biju diezgan štruntīgs, noskrienot 12.81 kilometru. Aplūkojot savus dižākos startus un pēdējā laika veikumu, secināju, ka daudzi mači manam vienīgajam oficiālajam stundas skrējienam stabili iekabina – vēsture liecina, ka labākās 60 minūtes man bija 2012.gada oktobrī visu laiku labākajā pusmaratonā Siguldā (1:31:56), kad stundu noskrēju 13.84 km. Kas attiecas uz nesenajiem startiem, tad Ozolnieku ziemas skrējienā bija 13.52, bet šī gada dižākajā pusmaratonā (khe, Liepājā) – 13.22. Uz ko cerēju pirms piektdienas vakara? Ideālā variantā uz visu laiku labāko stundu, bet vispār cerēju ierakstīties kaut kur ap 13.5.
Lai arī sāku labi, taču lēnāk nekā biju cerējis – pirmie divi kilo bija ap
4:17, lai gan biju domājis uzskriet kaut kur ap 4:10 – 4:12 (un vispār šī gada
pirmajā startā Saldus Rozentāla svētkos, kur skrēju 10km, pirmie divi kilo
vispār bija 4:06). Turpmākajos kilometros temps kritās, taču diezgan lēzeni,
mierīgāk nekā jau pieminētajā Saldū. Distances gaitā bieži vēros pulsometrā,
lai saprastu, uz ko esmu spējīgs. Pēc pusdistances gāju uz aptuveni 13.6, taču
apzinoties potenciālo tempa kritumu, rēķinājos, ka visdrīzāk ierakstīšos ap
13.2 – 13.5, vairāk rēķinoties ar pirmo. Kā tagad secina viedie, tad velti, jo
raugi – izturība, tas ir, spēja noturēt itin stabilu tempu distances otrajā
pusē, man aizvien vēl ir. Atzīšos godīgi, ka kājas klausīja diezgan labi, taču
fiziski bija grūti un pat ļoti. Pēdējās 15 minūtēs gan lieliski "pavilka"
līdzjutēji trases malā, kas viennozīmīgi deva papildus enerģiju. Tas izskaidro,
ka pēdējie divi kilometri bija nedaudz ātrāki nekā lielākā daļa pirms tam.
Galarezultātā – 13.587 km. Otrais visu laiku labākais.
Vai esmu apmierināts? Daļēji. No vienas puses 13.59 (noapaļojot) ir ļoti labs veikums, taču – 10 kilo pa 44:20 ir visumā pieticīgi, jo teiksim Saldus Rozentālā noskrēju pusotru minūti ātrāk (42:50) un lielākoties desmitnieku skrienu ātrāk par 44. Turklāt pat visu laiku labākajā pusmaratonā, uz kura labošanu cierēju, es pirmo desmit noskrēju pa 43:16. Kas liek secināt, ka pusotru vai divus mēnešus pirms "Medības 89" Grand Finale es tomēr maķenīt iepalieku no mērķa izpildes.
Protams, var filozofiski spriest, ka, ja dienu iepriekš nebūtu skrējis 11km, bet pieturējies pie standarta (3), būtu veiklāks, taču tā visa ir tikai teorija. Šīs nedēļas nogalē Kuldīgā skriešu 10.55 km, kur varēs jau spriest par kaut kādām tendencēm. Kas attiecas uz medībām, tad mani mierina fakts, ka iepriekš minētie starti ir tikai gatavošanās process rudens pusmaratonam (vai pusmaratoniem), pirms kuriem viss būs krietni savādāk (gan treniņi, gan uzturs, gan tā tālāk un tā joprojām). Kas savukārt nozīmē – shalom, etiopieti, pusmaratons 89 minūtēs ir Tavs!
Vai esmu apmierināts? Daļēji. No vienas puses 13.59 (noapaļojot) ir ļoti labs veikums, taču – 10 kilo pa 44:20 ir visumā pieticīgi, jo teiksim Saldus Rozentālā noskrēju pusotru minūti ātrāk (42:50) un lielākoties desmitnieku skrienu ātrāk par 44. Turklāt pat visu laiku labākajā pusmaratonā, uz kura labošanu cierēju, es pirmo desmit noskrēju pa 43:16. Kas liek secināt, ka pusotru vai divus mēnešus pirms "Medības 89" Grand Finale es tomēr maķenīt iepalieku no mērķa izpildes.
Protams, var filozofiski spriest, ka, ja dienu iepriekš nebūtu skrējis 11km, bet pieturējies pie standarta (3), būtu veiklāks, taču tā visa ir tikai teorija. Šīs nedēļas nogalē Kuldīgā skriešu 10.55 km, kur varēs jau spriest par kaut kādām tendencēm. Kas attiecas uz medībām, tad mani mierina fakts, ka iepriekš minētie starti ir tikai gatavošanās process rudens pusmaratonam (vai pusmaratoniem), pirms kuriem viss būs krietni savādāk (gan treniņi, gan uzturs, gan tā tālāk un tā joprojām). Kas savukārt nozīmē – shalom, etiopieti, pusmaratons 89 minūtēs ir Tavs!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru